“Atbalsta programmu izstrādes procesā vienlīdz būtiski ir iesaistīt tos, kuri rezultātā īstenos šos projektus, lai sniegtu savu ieguldījumu emisiju samazināšanā. Kopīgā dialogā, meklējot atbildes uz potenciālajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras pašvaldības, mūsu mērķis būs salāgot programmu nosacījumus ar reālo tirgus situāciju,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis.
Finansiāls atbalsts klimata un enerģētikas projektu īstenošanai ir un būs pieejams vairākos KEM atbildībā esošajos instrumentos: Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII), Modernizācijas fonds, ES fondi 2021-2027, Atveseļošanās un noturības mehānisms, kā arī Sociālais klimata fonds.
KEM, kopš 2016. gada EKII ietvaros ir pieejams atbalsts 145 milj. eiro apmērā dažādu aktivitāšu īstenošanai, lai ierobežotu enerģijas patēriņu, veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un samazinātu CO2 emisijas. 85% no kopējā pieejamā finansējuma jau šobrīd ir izmantots septiņu atbalsta programmu īstenošanā. Neskatoties uz vērienīgo finansējumu apgūšanu, divās atbalsta programmās joprojām notiek projektu iesniegumu pieņemšana.
Mājsaimniecības var turpināt pieteikties atbalsta saņemšanai elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, kā arī atjaunīgo energoresusu ražošanas iekārtu iegādei – saules paneļi, vēja ģeneratori, siltumsūkņi u.c. Divu gadu laikā KEM atbalsta programmas ietvaros uzstādīti teju 10 tūkst. saules paneļu projektu, bet pa Latvijas ceļiem ripo ap 1 500 elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto.
LPS pārstāvji tika iepazīstināti ar EKII jaunajām atbalsta programmām, kas plānotas pašvaldībām, to iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām un plānotajām izmaiņām jau spēkā esošajās programmās. Piemēram, turpinot īstenot viedo pilsētvides tehnoloģiju attīstību reģionālā un pašvaldību līmenī, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām būs iespēja pieteikties programmas otrajā kārtai. Otrajā kārtā varēs saņemt atbalstu atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādīšanai, piemēram, saules paneļu iegādei komunālo pakalpojumu nodrošināšanai, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kā ari energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, izmantojot viedos risinājumus (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas).
K. Melnis aicināja pašvaldības izmantot šo iespēju, lai vienlīdz mazinātu kopējās pašvaldību izmaksas un nodrošinātu tīrāku, sakoptāku vidi pašvaldību iedzīvotājiem. Melnis uzsvēra, ka atbilstoši ES regulējumam pašvaldībām būs jārealizē projekti, kas vērsti uz elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu no atjaunīgajiem energoresursiem. Šīs programmas otrās kārtas īstenošanai atvēlēti 6 milj. eiro. KEM plāno apstiprināt programmas grozījumus š.g. 2. ceturksnī.
K. Melnis norādīja: “Transporta sektors ir viens no lielākajiem emisiju rašanās avotiem Latvijā. Izmantojot Modernizācijas fonda programmu, mēs nodrošināsim iespēju pašvaldībām, to kapitālsabiedrībām, valsts iestādēm un uzņēmumiem iegādāties elektromobiļus, kā arī atbilstošas uzlādes infrastruktūras ieviešanu.” Programmas paredzētais finansējums ir 5 milj. eiro un to paredzēts apstiprināt valdībā provizoriski š.g. 2.ceturksnī.
Tāpat KEM turpina darbu pie projektu konkursu nolikumu izstrādes divām ES fondu atbalsta programmām. Viena programma ir biometāna izmantošanas veicināšana, bet otra – energoefektivitātes veicināšana centralizētajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, tostarp paredzot investīcijas jaunu pieslēgumu izbūvei, lai pie esošas centralizētās siltumapgādes sistēmas pievienotu jaunus objektus. Plānotais finansējuma apjoms būs attiecīgi 21,75 milj. un 56,55 milj. eiro un atbalsta programmas plānots apstiprināt valdībā provizoriski š.g. 3. ceturksnī.
