Atbilstoši Senāta konstatētajam brīdī, kad zemāka iestāde atbrīvoja pieteicēju no ierēdņa amata, darba pienākumu veikšanai bija nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Pieteicēja zemākas iestādes izdoto rīkojumu apstrīdēja augstākā iestādē. Kamēr augstāka iestāde izskatīja apstrīdēšanas iesniegumu, beidzās ārkārtējā situācija un mainījās tiesiskais regulējums – sadarbspējīgs sertifikāts vairs nebija vispārēja obligāta prasība.
Senāts skaidroja, ka administratīvais process ar zemākas iestādes lēmumu tikai iesākas, bet nenoslēdzas. Administratīvā akta apstrīdēšana ir administratīvās lietas turpinājums, kuras ietvaros augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Ja apstrīdēšanas procesa laikā ir mainījušās piemērojamās tiesību normas, augstākai iestādei ir jāpiemēro jaunākā tiesību norma. No šī principa ir izņēmumi, tomēr uz izskatāmo gadījumu tie nav attiecināmi.
Konkrētās lietas kontekstā Senāts bez ievērības neatstāja arī to, ka likumdevējs darba (dienesta) attiecību izbeigšanu ar darbinieku (amatpersonu), bija paredzējis tikai kā galējo līdzekli.
Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-331/2024 (A420290617)
