Policists saņēma informāciju par transportlīdzekli, kuru, iespējams, vada persona narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Likumsargs, pamanot automašīnu, uzsāka sekošanu un vairākkārt deva rīkojumu apstāties. Automašīna apstājās, bet tālākiem rīkojumiem tās vadītājs nepakļāvās. Brīdī, kad policists atvēra durvis, vīrietis ar automašīnu uzsāka strauju kustību, apdraudot valsts varas pārstāvja veselību un dzīvību. Pakaļdzīšanās turpinājās. Šoferis ilgstoši nepakļāvās policistu prasībām, visbeidzot strauji bremzēja, izraisot sadursmi ar aizmugurē braucošo policijas motociklu. Motocikla vadītājs guva smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.
Senātā lieta nonākusi atkārtoti. Iepriekš Senāts atstāja negrozītu apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par uzbrukumu varas pārstāvim. Šoreiz Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par apgabaltiesas lēmumu pārējā daļā. Kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta, jo kasācijas sūdzība neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām, proti, aizstāves argumenti bija vērsti uz to, lai panāktu apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ.
Aizstāves ieskatā nebija pienācīgi izvērtēts jautājums par to, vai apsūdzētais pēc pakaļdzīšanās laikā gūtajiem ievainojumiem spēja adekvāti pārvaldīt situāciju uz ceļa un loģiski plānot savu rīcību. Senāts konstatēja, ka aizstāve kasācijas sūdzībā ir atkārtojusi apelācijas sūdzības argumentus, kurus apgabaltiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Pamatojoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem, apgabaltiesa ir secinājusi, ka apsūdzētā vainīgums noziegumā pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Apgabaltiesa ir vērtējusi gan bremzēšanas apstākļus, gan apsūdzētā stāvokli pēc sadursmes, gan arī šī stāvokļa straujo pasliktināšanos.
Senāta 2025.gada 14.janvāra lēmums lietā Nr.SKK-124/2025 (11520050919)
