Kultūras ministre Agnese Logina diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētki ir mūsu kultūras lepnums un neatņemama nacionālās identitātes sastāvdaļa. Tie ir Latvijas Kultūras kanona vērtība un ierakstīti arī UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Viņa arī norādīja, ka visiem iesaistītajiem svarīgi kopā izveidot ilgtspējīgu svētku organizēšanas modeli.
Kultūras ministres padomniece Signe Grūbe pieteica valdības izvirzītās prioritātes Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanā – Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformu, nepieciešamību konsolidēt resursus un uzkrāto pieredzi svētku organizēšanā.
Par profesionālās ievirzes kultūrizglītības un interešu izglītības lomu un šī brīža situāciju Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanā klātesošos informēja LNKC direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza.
Atbilstoši Valdības deklarācijas rīcības plānā ietvertajam - noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību - LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna pašvaldību pārstāvjiem vēlreiz prezentēja Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas modeli un informēja par šī modeļa izstrādes procesa statusu.
Jau ziņots, ka 2024. gada valsts budžeta izstrādes gaitā tika lemts Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai piešķirt papildu finansējumu 1,2 miljonu eiro apmērā. Tā izmaksa kolektīvu vadītājiem tiks veikta pēc konceptuālā ziņojuma “Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu” saskaņošanas un apstiprināšanas valdībā š.g. jūnijā.
