Tikšanās laikā tika pārrunātas valstu sadarbības iespējas kritisko medikamentu nodrošinājuma ziņā, kā arī jautājums par atbalstu Ukrainai veselības aprūpes jomā.
Baltijas valstīs ir līdzīga kārtība zāļu krājumu nodrošinājumam ārstniecības iestādēm. Lietuvas ministrs uzsvēra, ka Lietuvā ir izstrādāta kārtība medikamentu nodrošinājumam gan ārstniecības iestāžu, gan valsts un pašvaldību līmenī. Arī Igaunijas ministre norādīja, ka Igaunijā ir izveidots kritisko medikamentu saraksts un slimnīcām jānodrošina medikamentu rezerves 3 mēnešiem līdzīgi kā tas ir Latvijā. Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka Latvija ar saviem medikamentus ražojošajiem uzņēmumiem šajā jautājumā var sniegt būtisku ieguldījumu reģiona valstu nodrošinājumā ar medikamentiem. “Latvijas farmācijas nozarei ir ražošanas jaudas un nepieciešamā zinātniskā bāze, tradīcijas, kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, ārkārtas situācijā Latvijas ražotāji var būt visas Baltijas stratēģiski sadarbības partneri medikamentu pieejamības nodrošināšanā,” uzsvēra Hosams Abu Meri.
Jau ziņots, ka Latvijā Veselības ministrija sadarbībā ar citām nozares iestādēm ir izstrādājusi kritisko zāļu sarakstu, kas veidots kopā ar Zāļu valsts aģentūru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām institūcijām, ņemta vērā Covid19 pieredze, kā arī Ukrainas pieredze, vērtējot, kādiem medikamentiem dažādās situācijā būtu lielākais pieprasījums. Tagad ar iesaistītajām pusēm turpinās darbs, lai nodrošinātu šo zāļu pieejamību.
Ministri vienojās veidot ciešāku valstu sadarbību veselības aprūpes jomā, izveidojot augsta līmeņa darba grupu no visām Baltijas valstīm, tostarp pārskatot un salāgojot arī valstu likumdošanu, vienkāršojot savstarpēju praktisko sadarbību.
Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi par valstu atbalstu Ukrainai, organizējot karā cietušo Ukrainas iedzīvotāju ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī psiholoģiskās palīdzības un rehabilitācijas nodrošinājumu īpaši bērniem.
Ministru tikšanās norisinājās 18. Baltijas politikas dialoga ietvaros, kas šogad norisinās 7. un 8. martā Rīgā ar mērķi dalīties pieredzē par veselības sistēmas pārvaldību un reformēšanu un izpētītu politikas iespējas iedzīvotāju veselības un veselības aprūpes jomā. Šā gada galvenais temats ir primārā veselības aprūpe - “Tiecoties uz pilnvērtīgi digitalizētu un integrētu primāro veselības aprūpi” (Towards digitally enabled integrated primary care).
