Saskaņā ar sākotnējo remontdarbu grafiku, tika paredzēts, ka “Estlink2” pārtraukums ilgs līdz š.g. 31. martam. Ņemot vērā kabeļa tehniski sarežģīto atrašanās vietu, kur papildus izaicinājumu rada specializēto tehnoloģiju pieejamība remontdarbu veikšanai, Igaunijas-Somijas kabeļa remontdarbi varētu turpināties līdz 31. augustam, liecina “Elering” sniegtā informācija.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis: “Ciešā sadarbībā ar Igaunijas ministrijas kolēģiem kopīgi tiks meklēti risinājumi, kā veicināt ātrāku remontdarbu pabeigšanu un “Estlink2” starpsavienojuma darbības atjaunošanu. Šobrīd bojājuma rezultātā elektroenerģija Baltijā ir lētāka nekā Somijā. Tas saistāms ar samazinātu ražošanas jaudu Somijā un augstu hidroelektrostaciju izstrādi Latvijā. Ražošanas un patēriņa izmaiņu gadījumā, mazāka starpsavienojumu jauda var atstāt negatīvu ietekmi uz Baltijas tirgu. Abu ministriju operatīvā sadarbība ir vērsta, lai mazinātu tehniskā bojājuma ietekmi uz elektroenerģijas tirgu –elektroenerģijas patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai nodrošinātu paredzamākas un kopumā zemākas elektroenerģijas cenas.”
Igaunijas pārvades operators apstiprinājis – kabeļa bojājums nav radies tīšu apstākļu ietekmē. Kabeļu nomaiņa jāveic vairāk nekā 500 metru garumā tehniski sarežģītā vietā tuvu krasta līnijai, kur krasi mainās zemes augstums. Mehānisku bojājumu pazīmes konstatētas savienojumā, kas savieno jūras un sauszemes kabeļus, kas atrodas aptuveni 200 metrus no Igaunijas krasta līnijas.
Atbilstoši jau ieplānotajām darba vizītēm – Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis š.g. 14. martā darba vizītē dosies uz Igauniju, lai divpusējās sarunās tiktos ar Igaunijas klimata ministru Kristen Michal. ES ministru padomes ietvaros š.g. 4.martā ministrs K. Melnis, tostarp šim jautājumam pievērsa Eiropas Enerģētikas komisāres uzmanību.
Ilgtermiņā Igaunijas-Somijas starpsavienojuma pārtraukums nav ietekmējis elektroenerģijas tirgu – Latvijā situācija energosistēmā ir bijusi stabila un elektroenerģijas piegādes nav traucētas. Raugoties uz vidējām elektroenerģijas cenām, kopš š.g. 26. janvāra notikumiem, Baltijas valstu starpā cenas biržā bijušas konkurētspējīgas, kas nodrošina vienlīdz labvēlīgus apstākļus visu Baltijas valstu uzņēmumu vidū.
Novērots, ka sākot no š.g. 3.marta elektroenerģijas cenas biržā ir bijušas par gandrīz par piektdaļu zemākas nekā Somijā, ko pozitīvi ietekmējusi aktīva hidroresursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā pašmājās. Vidējā elektroenerģijas cena biržā Latvijas cenu zonā periodā no 26. janvāra līdz š.g. 5.martam ir 75,88 EUR/MWh. Salīdzinot, pirms gada februāra vidējā cena bija teju uz pusi augstāka - 113,77 EUR/MWh.
38 dienu laikā kopš bojājuma konstatēšanas (26. janvāris – 3.marts), Latvija saražojuši par trešdaļu vairāk elektroenerģijas, nekā izmantojusi savam patēriņam. Attiecīgi saražotas 1023,6 GWh elektroenerģijas, taču patērētas 760,7 GWh. Elektroenerģija saražota galvenokārt, izmantojot hidroresursus, TEC un vēja enerģiju.
Ministrs K. Melnis vērš uzmanību: “Baltijas reģions, kopš Ignalina slēgšanas ir bijis elektroenerģijas importētājs. Starpsavienojumi ar Somiju un Zviedriju mums šajā periodā palīdzējuši tikt pie lētākas elektroenerģijas. Vienlaikus drošākais resurss ir tas, kuru saražojam paši. Tieši tamdēļ Ministrija aktīvi strādā pie konkurētspējīgu atjaunīgo elektroenerģijas ražošanas jaudu ātrākas attīstības. Līdz tam, esam sagatavojuši vidēja termiņa mērķēta atbalsta risinājumu mājsaimniecību lietotājiem, ja neparedzētu apstākļu dēļ notiek pēkšņi cenu lēcieni, varam operatīvi rīkoties un palīdzēt tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.”
