Eiropas Savienības balva literatūrā izveidota 2009. gadā, un tajā ikgadēji piedalās viena trešdaļa no programmas “Radošā Eiropa” (“Creative Europe”) dalībvalstīm, tādējādi katra no valstīm konkursā tiek pārstāvēta vienu reizi trīs gados. Laika posmā līdz 2022. gadam Eiropas Savienības balvu literatūrā saņēma katras valsts nacionālās žūrijas balvai izvirzītais autors un literārais darbs. Kopš 2023. gada ir iedibināta jauna balvas izvērtēšanas un piešķiršanas kārtība – valstu nacionālās žūrijas izvirza balvas kritērijiem atbilstošu un literāri spēcīgāko darbu, kura darbu fragments tiek tulkots angļu valodā. Darba fragmentu tulkojumus izvērtē Eiropas Savienības balvas literatūrā izveidota starptautiskā žūrija, kurā darbojas literatūras profesionāļi no dažādām valstīm. Starptautiskās žūrijas izvērtējumā balvu iegūst viens balvai nominētais autors no visām dalībvalstīm, saņemot 10 000 eiro naudas balvu, kā arī papildu finansējumu 10 000 eiro darba tulkošanai un popularizēšanai. Līdztekus uzvarētājām starptautiskā žūrija izvirza piecus īpašos balvas nominantus, kas tiek apbalvoti ar naudas balvu 5000 eiro apmērā un papildu 5000 eiro darbu tulkošanai un popularizēšanai.
Lai nominētu Latvijas autoru šā gada Eiropas Savienības balvai literatūrā, Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas paspārnē tika izveidota nacionālā žūrija, kuras uzdevums bija atlasīt Eiropas Savienības balvas literatūrā kritērijiem atbilstošu autoru literāros darbus un izvērtēt literāri spēcīgāko kandidātu nominēšanai. Šogad Latvijas nacionālajā žūrijā darbojās rakstniece un tulkotāja Ieva Melgalve, rakstnieks Osvalds Zebris un rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, literatūrzinātniece Madara Āriņa.
Latvijas žūrijas priekšsēdētāja Ieva Melgalve atzīmē: “Izvēle balstīta romāna valodiskajās un formas kvalitātēs, uzsverot tā pašironisko intonāciju. Liela nozīme ir arī romāna universālajam, vispārcilvēciskajam, sievietes iemiesotībā balstītajam tēmu lokam, kas būs saistošs un saprotams lasītājiem citviet Eiropā. Romāns ir augstvērtīgs populārās literatūras paraugs, kas pelnījis plašāku rezonansi un auditorijas uzmanību ārpus Latvijas robežām”.
Dainas Tabūnas romāns “Raganas” vēsta par jaunas sievietes mēģinājumu nostāties uz kājām pēc sāpīgas šķiršanās. Tās redaktors Henriks Eliass Zēgners uz grāmatas ceturtā vāka raksta: “Dainas Tabūnas “Raganas” ir viens no tiem romāniem, par kuru gribas teikt: “Te ir viss – smiekli un asaras, un dzīve tāda, kāda tā ir.” Dziļas sirsnības pilns stāsts, kas feminisma jaunāko strāvojumu gaismā iejūtīgi parāda sevis meklējumus – līdz kaulam atklātā, patiesi aizraujošā un cilvēcīgi mierinošā balsī.”
Daina Tabūna (1985) – absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju Teātra un kino dramaturģijas specialitātē. Kopš 2000. gada publicē prozu un publicistiku kultūras medijos. 2014. gadā iznācis D.Tabūnas debijas stāstu krājums “Pirmā reize” (Mansards), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. 2022. gadā iznākusi autores grāmata bērniem – “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” (Liels un mazs), bet 2023. gadā – pirmais romāns “Raganas” (Ascendum).
Eiropas Savienības balvas literatūrā starptautiskās žūrijas balvai nominēto literāro darbu vērtēšanas process ir uzsācies un tas noslēgsies 2024. gada 4. aprīlī, kad tiks paziņots Eiropas Savienības balvas literatūrā laureāts, kā arī pieci īpašie balvas nominanti.
Eiropas Savienības balvu literatūrā no Latvijas līdz šim ir saņēmuši Inga Žolude par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam” (Dienas Grāmata, 2010), Jānis Joņevs par romānu “Jelgava 94” (Mansards, 2013), Osvalds Zebris par romānu “Gaiļu kalna ēnā” (Dienas Grāmata, 2014) un Laura Vinogradova par garstāstu “Upe” (Zvaigzne ABC, 2020).
Eiropas Savienības balvu literatūrā (The European Union Prize for Literature) atbalsta Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”. Vairāk par balvu – šeit.
