20.februārī starptautiskie eksperti tikās ar Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, Ropažu novada domes priekšsēdētāju Vitu Paulāni, LPS vecāko padomnieku Māri Pūķi un Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas biedrēm profesori Ivetu Reinholdi un vadībzinību doktori sabiedrības vadībā Lilitu Seimuškāni.
Uzraudzības vizītē Monitoringa komitejas eksperti Latvijā ierodas reizi piecos gados un izvērtē aktuālo situāciju. Līdz ar to viens no būtiskiem jautājumiem tikšanās laikā bija informācija par 2018.gada Kongresa Monitoringa komitejas ziņojumu par situāciju vietējā demokrātijā Latvijā, tā ieteikumu izpildi un progresu. Jau minētajā ziņojumā tika akcentēts, ka Latvijā netiek nodrošināts finansējums pašvaldībām pietiekamā apjomā noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai. Sarunā LPS informēja starptautiskos ekspertus par šobrīd pastāvošo sarežģīto finanšu situāciju pašvaldībās, funkciju un atbildības sadalījumu starp Ministru kabinetu un pašvaldībām.
Sarunā G.Kaminskis raksturoja iemeslus, kas ir pamats kritiskajai situācijai pašvaldību budžetos. Pēc nodokļu reformas 2018.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ieviesa progresivitāti, kas pēc būtības risina ienākumu nevienlīdzības problēmu uz pašvaldību rēķina IIN ir galvenā pašvaldību ienākumu daļa, ko iegulda autonomo funkciju finansēšanā.
Nodokļu reformas procesā valdība solīja pašvaldībām kompensēt zaudējumus piešķirot valsts budžeta vispārējo dotāciju finanšu izlīdzināšanas fondā. Tomēr nākamās valdības šo solījumu nepildīja, rezultātā toreizējo 19,6% vietā no publiskā kopbudžeta ieņēmumiem pašvaldības saņem 16,2%. Šīs daļas krass samazinājums visām pašvaldībām radījušas nozīmīgas grūtībām sagatavot un sabalansēt budžetu, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas katru gadu valsts noteikto funkciju un uzdevumu apjoms aug, bet ienākumi samazinās. Sākot no 2023.gada budžeta atskaitījuma likme pašvaldībām no IIN ir samazināta no 80% uz 75%, kas rada pašvaldību budžetos vairāk nekā 200 miljonus zaudējumu. Pašvaldības aizņemas kredītus Eiropas Savienības fondu līdzfinansēšanai un iesākto investīcijas projektu pabeigšanai, kā arī inflācijas radīto precu un pakalpojumu izmaksu segšanai.
Turklāt pēc 2019.gada valsts vispārējā dotācija izlīdzināšanas fondā sistemātiski samazinās, pārliekot izlīdzināšanu uz pašvaldību savstarpējo ienākumu pārdali, tādējādi tas kļuvis par pašpalīdzības kasi. Izlīdzināšanas algoritms vairs nenodrošina autonomo funkciju pildīšanu vismaz minimālā kvalitātē un apjomā trešdaļai pašvaldību. G.Kaminskis uzsvēra, ka būtu jāatjauno pašvaldībām piekrītošā nodokļu ieņēmumu daļa 19,6% apmērā no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem vai arī jārod citi risinājumi stabilam bāzes finansējumam, lai visām pašvaldībām nodrošinātu funkciju izpildei nepieciešamos līdzekļus un prognozējamus ieņēmumus vidējā termiņā, neatkarīgi no katras pašvaldības ģeogrāfiskā novietojuma, teritoriālā lieluma, iedzīvotāju skaita un blīvuma, ekonomiskā attīstības līmeņa un citiem faktoriem. Alternatīvs risinājums var būt arī iespējamā vienošanās par pašvaldību autonomo funkciju samazināšanu. Iespējams noteikt moratoriju normatīvo aktu virzībai, kas rada negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem šogad, 2025.gadā un kuri neparedz jaunus ieņēmumu avotus izdevumu segšanai.
A.Rāviņš starptautiskajiem ekspertiem atklāja Latvijas lielo pilsētu viedokli jautājumā par iespējamo novadu apvienošanu ar valstspilsētām. Tāpat viņš akcentēja valstī pastāvošo birokrātiju un kontrolējošo iestāžu darbību. Viņš uzsvēra nepieciešamību Latvijā sekmēt uzticēšanos pašvaldībām, stiprinot pašvaldības kā spēcīgus valdības sadarbības partnerus, ar kuriem rēķinās un vienlaikus uzticas. Savukārt V.Paulāne dalījās Ropažu novada pašvaldības pieredzē laikā pēc administratīvi teritoriālās reformas, iedzīvotāju iesaisti dažādu jautājumu risināšanā, kā arī Pierīgas pašvaldību izaicinājumiem budžeta sagatavošanā un sabalansēšanā. Lai arī Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits pieaug, arī šīs pašvaldības saskaras ar finansējuma nepietiekamību, kas būtu jāinvestē infrastruktūras attīstībā u.c.
Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas pārstāves akcentēja augsto iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām rādītāju salīdzinājumā ar zemo uzticēšanos politiskajām partijām, valdībai, parlamentam un valsts pārvaldes institūcijām. Viņas arī raksturoja jauno Pašvaldību likumu un tajā noteiktās paplašinātās sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī informēja par jauno Vietējo referendum likumu, kurā nav paredzēta iespēja rīkot referendum par pašvaldību robežu grozīšanu. Tāpat pēc administratīvi teritoriālās reformas lielākajās vietējās teritorijās u novērojams nomales efekts un iedzīvotāju attālināšanas no vietējās varas.
Jau vēstīts, ka 2019.gadā Latvijā starptautiskie eksperti ieradās arī ārkārtas faktu noskaidrošanas vizītē pirms Administratīvi teritoriālās reformas, vērtējot tās procesa atbilstību hartai. LPS informēja starptautiskos ekspertus par reformas ietekmi un gūtajām atziņām, kā arī sniegto rekomendāciju neņemšanu vērā reformas procesā.
Uzraudzības vizītes turpinājumā, laikā līdz 22.februārim, Monitoringa komitejas eksperti pēc savas izvēlēs ir uzaicinājuši uz tikšanos Rīgas valstspilsētas, Siguldas novada, Cēsu novada un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību vadītājus un pārstāvjus. Tāpat plānots runāt ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru, Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu, Tiesībsargu Juri Jansonu, Valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu, Finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Finanšu ministrijas vadību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu un ministrijas pārstāvjiem.
Monitoringa komitejas eksperti pēc vizītes Latvijā sagatavos 2024. gada Kongresa Monitoringa komitejas ziņojumu par Eiropas vietējo pašvaldību hartas ievērošanu vai iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Ziņojumu šī gada rudenī plānots apstiprināt EP Vietējo un reģionālo pašvaldību rudens plenārsesijā. Pēc ziņojuma apstiprināšanas par iegūtajiem secinājumiem un rekomendācijām tiks informēta arī Latvijas valdība un Saeima.
Kongresa Monitoringa komitejas ekspertu delegācija: Horhe Sekeira (Jorge Sequeira) - ziņotājs vietējās demokrātijas jautājumos, Sanjoao da Madeira (Sao Joao da Madeira) (Portugāle) pašvaldības priekšsēdētājs, Gobnait Ni Mhuimneacain – ziņojāta vietējās demokrātijas jautājumos, Korkas (Cork) pašvaldības domes deputāte (Īrija), Dr. Brids Kvins (Brid Quinn) – Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas biedrs (Īrija).
Ar Kongresa Monitoringa komitejas uzraudzības vizīšu palīdzību regulāri seko līdzi, kā tiek ievēroti un ieviesti Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principi vietējās demokrātijas attīstības procesos EP dalībvalstīs. Eiropas vietējo pašvaldību harta ir juridiski saistošs dokuments, kas aizsargā pašvaldību tiesības uz autonomiju, kompetencēm, administratīvajām struktūrām un finanšu resursiem, kā arī aizsargā tiesības vērsties tiesā, ja notiek citu līmeņu pārlieku liela iejaukšanās, piemēram, nekonsultējoties ar pašvaldībām tiek pieņemti lēmumi, kas pilnā mērā tās ietekmē.
EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (The Congress of Local and Regional Authorities of the Council of Europe) ir viena no EP institūcijām. Galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs.
