Lai arī sarunās ar nozaru ministrijām bija panākta sekmīga vienošanās vairākos jautājumos dažādās nozarēs, tomēr joprojām viedokļi arī atšķīrās, tai skaitā finanšu jomā. Līdz ar to LPS Domes sēdē, piedaloties Ministru prezidentei Evikai Siliņai, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Ingai Bērziņai, sarunā puses vienojās noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valstij ar nosacījumu, ka nākamgad tiks turpināta diskusija par proporcijas kāpināšanu līdz 80% par labu pašvaldībām.
LPS uzsver, ka pašlaik minētā proporcijas maiņa nedos papildus ieņēmumus pašvaldību budžetos, jo iekļauti kā kompensācija par plānotās nodokļu reformas radīto negatīvo fiskālo ietekmi. Jau vēstīts, ka saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām pašvaldībām tika paredzēts kompensēts IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai 2025. gadā – 149,6 milj. eiro. Aktuālajā valdības piedāvājumā tiek mainīts kompensācijas sadalīšanas princips, bet līdzekļu apjoms paliek nemainīgs. Tomēr LPS akcentē, ka IIN proporcijas maiņa nodrošinās lielāku stabilitāti pašvaldībām ilgtermiņā. Vienlaikus LPS joprojām uzskata, ka primāri ir jāpalielina pašvaldībām piekrītošā IIN ieņēmumu daļa līdz 80%, kā arī jāpalielina valsts līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Tāpat LPS Domes sēdē rasts kompromiss par IIN prognozes pārpildes novirzīšanu pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. Pašvaldību vadītāji sēdes laikā pauda neapmierinātību par šāda nosacījuma noteikšanu, kas ierobežo pašu līdzekļu ieguldīšanu atbilstoši vajadzībām konkrētajā teritorijā. Finanšu ministrijai skaidro, ka šis risinājums atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies uzņemtās saistības un aizdevumu procentu maksājumi, kā arī palielināsies iespēja saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta nepiemēros apkalpošanas maksu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazinātos procentu maksājumi par 0,25%.
Vienlaikus panākta vienošanās, ka piecām ES ārējās robežas pašvaldībām - Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam - piešķirs papildu finansējumu 2,5 milj. eiro apmērā. Tāpat nolemts neattiecināt 2,6% darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas. Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.
2025. gada valsts budžeta kontekstā arī panākta vienošanās par IIN 100% garantijām pašvaldībām, tai skaitā precizējot sadalījumu pa ceturkšņiem. Tāpat puses vienojušās par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem. Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļauts meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.
Tiek saglabāti 2024. gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām. Aizņēmumi jaunas skolas būvniecībai būs iespējami bez pašvaldības līdzfinansējuma.
Turpmāk pašvaldībām būs paplašinātas iespējas izmantot aizņēmumu pašvaldības prioritārajiem investīciju projektiem atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Aizņēmumu varēs izmantot jau sākto projektu turpināšanai, pabeigšanai un apvienot ar ES fondu un Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem. Šiem projektiem samazināts pašvaldības līdzfinansējumu no 15% uz 10% un katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa ir 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā.
Panākta arī vienošanās, ka Valsts kase, (VK) pamatojoties uz pašvaldības iesniegumu, veiks grozījumus vienā vai vairākos valsts aizdevuma investīciju projektiem līgumos, samazinot 2025.gada pamatsummas maksājumus līdz 30% no 2025. gada pamatsummu kopējā apmēra, nepagarinot aizdevuma atmaksas termiņu un precizējot aizdevuma atmaksas grafiku. Tāpat no 2025.gada pēc pašvaldības pieprasījuma VK pārskatīs izsniegtajiem valsts aizdevumiem procentu likmi reizi divos gados (šobrīd reizi 5 gados). Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sagatavos grozījumus Reģionālās attīstības likumā, lai nodrošinātu pašvaldībām izvēles iespēju slēgt aizņēmuma līgumu ar citu aizdevēju, ja tā aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi. Tiks pārskatīti arī kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai noteiktos projektu vērtēšanas kritērijus, lai mazinātu administratīvo slogu projektu vērtēšanas procesā.
Panākts arī kompromiss par 2025. gadā nodrošināmo papildu finansējums zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos 3,59 milj. eiro apmērā. Protokolā iekļauta vienošanās par mājokļa pabalsta aprēķinā izmantoto koeficientu noteikšanu, finansējumu tranzītu ielu uzturēšanai un būvniecībai, mērķdotāciju ielām un autoceļiem u.c.
Protokola parakstīšana notiek pēc tā apstiprināšanas LPS Domē un Ministru kabinetā. Pēc parakstīšanas to pievieno 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. – 2027. gadam. Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
