“Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas esošais Riču ezers ir viens no Latvijas desmit lielākajiem un dziļākajiem ezeriem, tādēļ, attīstot mūsdienīgu robežapsardzības infrastruktūru, iespēju robežās ņemam vērā arī vietējo iedzīvotāju intereses. Iecerētie rokādes ceļi ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā,” skaidro Gavrilova.
Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2024/CA-54 “Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana – Rokādes ceļš ap Riču ezeru” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā (www.mercell.com) Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2024.gada 1.martam.
Tehniska specifikācija tiks izsniegta potenciālajiem pretendentiem, kuri atbildīs reputācijas kritērijiem saskaņā ar cenu aptaujas nolikumu. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.
Rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru ir Latvijas–Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves projekta ceturtā kārta, kura noslēgsies 2025.gadā.
Trešajā jeb Daugavas kārtā turpinās projektēšanas darbi sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 km garās patruļtakas izveidei. Sakaru torņiem un pievedceļiem jābūt izbūvētiem līdz šā gada oktobrim, bet patruļtakas izbūve noslēgsies 2025.gada pirmajā ceturksnī. Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Sakaru torņu un pievedceļu būvniecības budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tam ir piesaistīti ES līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā, īstenojot Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas– Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)”.
Latvijas–Baltkrievijas robežas sauszemes posmos (112 km), kuros pērnā gada nogalē tika pabeigta žoga izbūve, notiek infrastruktūras izbūves darbi, kurus var paveikt ziemas periodā. Savukārt posmos gar publiskajām upēm, tiks uzbūvēts žogs nepilnu 32,5 km garumā, ir noslēgusies projektēšana un uzsākti žoga būvniecības darbi. Jau ir izbūvēti 2,35 km. Žogu šajās darbu daļās plānots pabeigt līdz 2024. gada augustam, savukārt pārējo infrastruktūru - līdz 2024. gada beigām.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Visas robežapsardzības infrastruktūras izbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gadam, tostarp žogu aptuveni 150 km garumā – līdz 2024.gada jūlijam, bet robežas joslas labiekārtošanu – līdz gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN).
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Aktuālā informācija par būvdarbiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atrodama VNĪ mājaslapā.
