Godātie vēstnieki!
Dārgie Draugi!
Dāmas un kungi!
Esmu ļoti priecīgs būt šeit un satikt jūs visus.
Jūs visi pārstāvat daudzveidīgas biznesa nozares, bet jūs vieno kopīgs lēmums, ko esat pieņēmuši jūs paši vai jūsu akcionāri – izvēlēties Latviju kā vietu, kur investēt un attīstīt uzņēmējdarbību. Paldies jums par to!
Un paldies tirdzniecības kamerām par šī pasākuma organizēšanu un laipno ielūgumu.
Atklāti sakot, es nebiju gaidījis tik daudz skatītāju. Es domāju, ka šeit ieradīsies tikai pāris cilvēku un mums būs tāda kā ģimeniska saruna. Tomēr ļaujiet man teikt dažus ievadvārdus, un pēc tam es labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem.
I
Pēdējo gadu globālie satricinājumi un plaša mēroga karš Ukrainā ir mainījuši to, kā daudzi no mums strādā un domā. Tas ir parādījis mūsu spēku un gatavību palīdzēt Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai. Mūsu palīdzība tiek novērtēta visos līmeņos. Ekonomisko sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju – arī ir spēcīgs veids, kā atbalstīt Ukrainu. Vienlaikus karš un dažādas ģeopolitiskās pārmaiņas, protams, ir radījušas arī zināmu nedrošību par nākotni. Tas ir tikai cilvēcīgi un vērojams visā pasaulē, ne tikai Latvijā.
Es saprotu cilvēku bažas un satraukumu, tādēļ vēlos ieskicēt dažus mūsu drošības aspektus. Latvija ir NATO un ES dalībvalsts – labāku drošības garantiju mums un citām reģiona valstīm nav. Neskatoties uz to, atbildība par mūsu valsti primāri gulstas uz mums pašiem. Ļaujiet man vēlreiz atgādināt dažus no būtiskākajiem uzdevumiem, kas, manuprāt, Latvijai būtu jānosaka par prioritāti.
Pirmkārt, svarīga ir Latvijas austrumu robežas nostiprināšana pret militārajiem un hibrīddraudiem – šis ir vitāls ieguldījums valsts drošībā. Tiek strādāts pie robežas aprīkošanas ar būtisku militāro infrastruktūru, tostarp tādu objektu kā poligons “Sēlija” būvniecību. Tas ir svarīgi gan valsts aizsardzības, gan alianses vajadzībām. Vienlaikus aizsardzības nozares attīstība ir priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu ražošanas un piegāžu pašpietiekamību. Turklāt mērķtiecīgi tiek īstenoti papildus pasākumi, lai veicinātu sabiedrības noturību, stiprinātu valsts aizsardzības dienestus un reformētu civilās aizsardzības protokolus. Stingrāka tiesību aktu piemērošana un sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir neatņemama valsts interešu aizsardzības sastāvdaļa. Visbeidzot, ir jārīkojas, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu, risinot jaunas problēmas, ko rada dezinformācija un mākslīgā intelekta izmantošana vēlēšanu kampaņās. Tuvākajās dienās es plānoju iesniegt likumdošanas priekšlikumu Saeimā, lai nodrošinātu, ka arī šim aspektam tiek rasts attiecīgs regulējums.
II
Nesen ekonomikas forumā Davosā man bija iespēja piedalīties slēgtā diskusijā par globālo risku novērtējumu. Politiķi un uzņēmumu vadītāji bija vienisprātis, ka risku prognozes ir ievērojami pasliktinājušās. Tas arī parāda, ka globālie riski kļūst arvien kompleksāki.
Līdz ar to ir grūtāk sagatavoties. Par vienu no galvenajiem riskiem tika atzīta nepatiesa informācija un dezinformācija, kas veicina vēl plašāku sabiedrības polarizāciju. Mēs to ļoti labi redzam šeit, Eiropā, un arī pāri Atlantijas okeānam, Ziemeļamerikā.
Papildus tam pieaug ģeopolitiskās spriedzes, ekonomisko atšķirību, kā arī klimata pārmaiņu izraisītie riski. Diskusijas laikā mēs apspriedām to, cik svarīga ir gatavība riskiem visos līmeņos – valsts un privātajā sektorā. Tomēr pārliecība, kurai es arī personīgi piekritu, ir, ka mēs nedrīkstam dzīvot ar nolemtības sajūtu. Mums ir aktīvi jāveido nākotne, attīstot noturību pret globālajiem izaicinājumiem. Parādot savu gatavību, mēs parādām savu spēku.
III
Dārgie draugi!
Godātie uzņēmumu pārstāvji!
Šodien mēs tiekamies diezgan formālā gaisotnē. Tomēr savu reģionālo darba vizīšu laikā es parasti cenšos apmeklēt gan vietējo, gan ārvalstu kapitālsabiedrību ražotnes. Šie apmeklējumi allaž ir pieredzes bagātinoši. Un es vēlos pateikties jums par uzticību, ko esat izrādījuši Latvijai. Un es domāju patiesi pozitīvā nozīmē – esmu ticies ar daudziem motivētiem uzņēmējiem, kuri koncentrējas uz iespējām, nevis šķēršļiem.
Pozitīva un tālredzīga domāšana ir īpaši svarīga šajos nemierīgajos laikos. Nenoliedzami, ir arī izaicinājumi, sākot ar darbaspēka trūkumu un pārmērīgu administratīvo slogu un beidzot ar ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi.
Uzņēmēji no valdības pieprasa arī skaidru īstermiņa un ilgtermiņa redzējumu. Tas attiecas uz enerģētiku, klimatu, veselību vai jebkuru citu jomu. Mēs apzināmies problēmas, taču reizēm šķiet, ka esam iestrēguši problēmu identificēšanas posmā. Nezinu, cik daudzi no jums zina, bet Latvijā ir tāds joks, ka visi risinājumi ir jāiesniedz darba grupā. No daudziem ārvalstu pārstāvjiem esmu dzirdējis, ka, lai kāds izaicinājums būtu, atbilde vienmēr ir darba grupa. Un problēma ir tā, ka reizēm risinājumi kaut kur pazūd. Tas ir tas, par ko es, tiekoties ar Ministru prezidenti un citiemnozaru ministriem, uzstāju, lai mēs būtu aktīvāki.
Mums ir jākoncentrējas uz rezultātu, ko vēlamies sasniegt, nevis uz procesu. Es ticu “sniega bumbas efektam” un mazām pozitīvām pārmaiņām, kas noved pie lielākiem rezultātiem. Mums tikai jāsāk rīkoties.
IV
Kad jaunā valdība uzsāka darbu, es viņus mudināju pievērst īpašu uzmanību izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei un reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai mūsu valstī. Turklāt prioritātēm jābūt arī veselības aprūpei, ārējai un iekšējai drošībai, kā arī Latvijas ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Es turpināšu darbu ar valdību, lai veicinātu izpratni par šiem uzdevumiem.
Tiekoties ar cilvēkiem Latvijas reģionos, esmu secinājis, ka, lai īstenotu pārmaiņas, ir jārunā ar cilvēkiem, jāuzklausa viņus un jāskaidro, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas. Un šajā jomā novēroju diezgan sarežģītu situāciju. Nepietiek ar to, ka ministri vienkārši dodas izbraukumos pa mūsu valsti, lai tiktos ar pašvaldībām vai ar tiem cilvēkiem, kuri strādā aģentūrās, par kurām ministrs ir atbildīgs, bet ir jārunā arī ar sabiedrību kopumā. Organizējot publiskās tikšanās vai citos veidos. Un dažkārt šī pieredze ir ļoti interesanta, ļoti bagātinoša – cilvēki sāk ar neapmierinātām piezīmēm vai jautājumiem, bet, kad viņi jūt, ka ar viņiem tiek runāts, viņi ir gatavi klausīties un pielāgoties pārmaiņām.
Esmu izveidojis Valsts konkurētspējas komisiju, lai stiprinātu valdības centienus uzlabot Latvijas konkurētspējas priekšrocības zinātnē, augstākajā izglītībā un uzņēmējdarbībā.
Mūsu konkurētspējai jābalstās, pirmkārt, uz labu izglītības sistēmu un augsti kvalificētu un veselīgu darbaspēku. Otrkārt, mums jākoncentrējas uz zinātni un inovācijām, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Treškārt, mums jāatbalsta arī tradicionālās un rentablās nozares. Es uzskatu, ka mūsu stiprā puse varētu būt uzņēmumu izveidošanas un attīstīšanas temps, kā arī pārskatāms un uzticams lēmumu pieņemšanas process.
Runājot par nākotnes ekonomiku, mums ir jādomā par ilgtspējīgu izaugsmi. Es uzskatu, ka Latvijai jāturpina ceļš uz enerģētisko drošību un neatkarību, izmantojot atjaunojamos resursus. Valdībai ir jābūt skaidrai stratēģijai par to, kā nākotnē attīstīsies mūsu enerģētikas un klimata skartās nozares. Šajā jautājumā es plānoju rīkot diskusiju ar galvenajām iesaistītajām pusēm, lai apspriestu Latvijas enerģētikas stratēģiju.
Valdībai ir liela loma nepieciešamo izpildvaras lēmumu pieņemšanā. Taču ikviens no mums varētu būt pārmaiņu veicinātājs. Latvijas galvenā priekšrocība ir tā, ka katrs uzņēmums un pat katrs indivīds var atrast veidu, kā piedalīties mūsu nākotnes labklājības veicināšanā. To var panākt, aktīvi iesaistoties organizācijās, piemēram, tirdzniecības kamerās. Jums ir iespējas sadarboties ar vietējām pašvaldībām. Jūs varat sākt ar pārmaiņu ieviešanu savā uzņēmumā, piemēram, sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem jaunu produkta izstrādē vai par prioritāti izvirzot savu darbinieku mūžizglītību.
Daudz kas jau ir paveikts, bet mums priekšā ir vēl daudz iespēju. Par laimi, uzņēmējdarbība vienmēr ir elastīgāka un prasmīgāk apmācīta, lai tās saskatītu un realizētu!
Pateicos jums par uzmanību, un es ar prieku atbildēšu uz jūsu jautājumiem un iesaistīšos diskusijā!
