Spēcīgāks atbalsts atjaunojamo resursu izmantošanā novērojams gados jaunāku cilvēku un respondentu ar augstāku izglītības līmeni atbildēs. Pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā atbalsta pat 91% respondentu[1] vecumā līdz 24 gadiem un 86% respondentu vecumā līdz 34 gadiem. Šai sabiedrības daļai elektroenerģijas ieguves avotu izvēlē biežāk svarīgi nekā citām vecumgrupām ir tādi faktori kā ražošanas efektivitāte un ietekme uz apkārtējo vidi, dabu.
“Sabiedrības atbalsts atjaunojamās enerģijas izmantošanai kopumā pēdējos gados ir nemainīgi augsts, taču katru gadu novērojam, kā dažādas izvēles ietekmē ārējie faktori. Ja pērn strauji paaugstinājās enerģētiskās neatkarības faktors, tad šogad tas ieņem tikai piekto svarīgāko pozīciju elektroenerģijas ražošanas portfeļa izvēlē. Gados jaunākiem respondentiem ar augstāku izglītības līmeni biežāk svarīga ir ietekme uz vidi un dabu, un šie cilvēki izrāda lielāku atbalstu gan atjaunojamo resursu izmantošanai kopumā, gan vēja parku izbūvei pašu mājvietu tuvumā. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, cilvēki vairāk izceļ praktiskumu pār abstraktiem, tiem grūtāk aptveramiem ieguvumiem, ” norāda pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Pusei Latvijas iedzīvotāju ir ļoti svarīgi, lai maksimāli daudz elektroenerģijas tiktu saražota Latvijā, no vietējiem resursiem. 73% iedzīvotāju piekrīt, ka būtiska ir elektroenerģijas ražošanas decentralizācija, lai mazinātu pilnīga atslēguma riskus kritisku situāciju gadījumā. Ražošanas decentralizāciju vairāk atbalsta gados jaunāki respondenti, respondenti ar vidējiem līdz augstiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu.
Svarīgākais kritērijs – izmaksas
Elektroenerģijas ražošanas kontekstā sabiedrībā svarīgākā ir elektroenerģijas gala cena – to, līdzīgi kā pērn, atzīmējuši teju 60% iedzīvotāju. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem visvairāk pieaudzis elektroenerģijas piegādes drošības un stabilitātes faktors – to kā svarīgu elektroenerģijas avota izvēlē atzīmē katrs trešais aptaujātais (35%, salīdzinājumam pērn – 29%). Trešais nozīmīgākais kritērijs sabiedrības vērtējumā ir ietekme uz cilvēku veselību. Samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuriem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu rūp enerģētiskā neatkarība no citām valstīm.
“Jaunās paaudzes atbalsts atjaunojamo resursu izmantošanai rada labu pamatu ticēt, ka arvien vairāk virzāmies uz plašāku sabiedrības izpratni un arī praktisku atbalstu atjaunojamai un vēja enerģijai. Tomēr, kad enerģētikas krīze daudz maz pārdzīvota, racionālie apsvērumi arvien biežāk paliek otrajā plānā un sabiedrībā pieaug subjektīvo faktoru ietekme, sākam domāt, ka tiks ietekmēta ainava, apsīks tūrisms, kritīs īpašumu vērtības. Nostiprinās viedoklis, ka gribam vairāk elektrības ražot paši, tikai kaut kur tālāk, prom no acīm un no mana īpašuma. Cilvēki vēlas tiešus ieguvumus, it īpaši, ja plānota vēja parka izbūve to mājvietu tuvumā. Un uz to atbilde steidzami jārod nozarei un politikas veidotājiem,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Lielākais atbalsts saules, vēja un hidroenerģijas izmantošanai
Gadījumā, ja cena būtu vienāda un iedzīvotājiem būtu izvēle, lielākā daļa jeb 71% sabiedrības dotu priekšroku elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, un tikai 4% dotu priekšroku elektroenerģijai, kas tiek ražota no fosilajiem (piemēram, naftas, gāzes) enerģijas avotiem.
Domājot par dažādu elektroenerģijas ražošanas veidu attīstīšanu un ražotņu celšanu Latvijā, visvairāk iedzīvotāji atbalsta saules enerģijas iegūšanu (saules paneļu uzstādīšanu), tai seko vēja enerģijas iegūšana (vēja parku izbūve) un elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās (uz Daugavas). Ja pirms gada veiktajā aptaujā ievērojami bija audzis sabiedrības atbalsts atomenerģijas izmantošanai, tad patlaban mazāka sabiedrības daļa atomelektrostaciju izbūvi vērtē pozitīvi.
“Priecē, ka sabiedrībā mazinās mīts par atomelektrostacijām kā ātru, lētu un vieglu risinājumu elektroenerģijas ražošanai. Cilvēku izpratne par dažādiem elektroenerģijas iegūšanas veidiem un katra resursa patieso ietekmi uz dabu un cilvēkiem ir pieaugusi, jo droša atomelektrostaciju izbūve aizņem vairāk nekā 20 gadus un izmaksas mērāmas miljardos. Tomēr redzam, ka sabiedrībā joprojām valda neziņa par elektroenerģijas gala cenas veidošanos, tamdēļ domāsim, kā varam palīdzēt šī jautājuma skaidrošanā. Atjaunojamo resursu izmantošana joprojām ir gan lētākais, gan dabai draudzīgākais un ilgtspējīgākais elektroenerģijas ieguves avots, un izpratne par elektrības cenu veidošanos to pamatos, neatstājot vietu citām spekulācijām,” stāsta T.Nāburgs.
Savu mājvietu tuvumā primāri pieņemtu saules un vēja parku izbūvi
Ja tiktu pieņemts lēmums dzīvesvietas tuvumā izveidot kādu jaunu elektroenerģijas ražotni, iedzīvotāji visbiežāk akceptētu jaunu saules enerģijas parku (62%) izbūvi, tiem seko atbalsts vēja enerģijas parkiem (47%). Trešā biežākā izvēle iedzīvotāju skatījumā būtu ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas (29%). Saules, vēja un hidroenerģijas izmantošanu sabiedrībā nemainīgi vērtē kā dabai un cilvēkiem visdraudzīgākos resursus.
[1] Pētījuma centra SKDS pētījums veikts pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pasūtījuma, 2023. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem
