Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
(sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %)
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies
Janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 0,6, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 3,1 procentpunktu. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums janvārī, salīdzinot ar decembri, uzlabojās par 7,0 procentpunktiem, bet joprojām bija negatīvs (- 3,7). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, kas visu 2023. gadu bija pozitīvs, janvārī noslīdēja nedaudz zem nulles (- 1,0). Salīdzinot ar decembri, par 3,5 procentpunktiem pieauga konfidences rādītājs degvielas mazumtirdzniecībā, kur tas raksturīgi sezonai joprojām bija ļoti zems (- 17,5). Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja strauji pasliktināties, sasniedzot zemāko rādītāju kopš 2021. gada marta (- 20,3). Arī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē janvārī uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs (- 1,6).
Janvārī 23 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Taču īpaši augstu vērtību (37 %) sasniedza to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu. Iepriekšējā reize, kad šis rādītājs pārsniedza 35 %, bija 2020. gada jūnijā, kad mazumtirdzniecībā bija spēkā būtiski, ar pandēmiju saistīti ierobežojumi. Mazumtirgotāju īpatsvars, kuri janvārī kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, strauji samazinājies par 10 procentpunktiem, noslīdot līdz 40%. Savukārt 17% mazumtirgotāju kā ierobežojošu atzīmēja darbaspēka trūkumu, un tas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā decembrī.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs otro mēnesi pēc kārtas
Pakalpojumu sektorā janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,8, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir pasliktinājies par 0,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie janvārī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija reklāmas (20,1) un informācijas pakalpojumu (19,8) sniedzēji, kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (19,9). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji janvārī bija ūdens transporta pakalpojumos (- 20,2), izmitināšanā (- 32,5) un apsardzes pakalpojumos (- 23,5). Kopumā janvārī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 12 – negatīvs.
Janvārī 39 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 34 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja nepietiekams pieprasījums. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kad šis rādītājs sasniedza 2023. gada augstāko vērtību, janvārī tas ir samazinājies par 6 procentpunktiem. Savukārt darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošus faktorus atzīmēja attiecīgi 17 % un 10 % pakalpojuma sektora uzņēmēju.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs janvārī bija - 11,0, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 25,4 procentpunktiem pieaudzis uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni palielinājies par 0,7 procentpunktiem. Konfidences rādītājs janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 21,7, specializētajos būvdarbos par 9,7, bet ēku būvniecībā 6,3 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti janvārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 61 % un 31 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 17 % un 13 % būvuzņēmēju. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja 5 %, bet 14 % aptaujāto uzņēmēju janvārī neizjuta nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojas
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs janvārī bija - 8,2. Salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 1,2 procentpunktiem.
Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 10,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 6,5 procentpunktiem) un metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,4 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,5 procentpunktiem), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem) un apģērbu ražošanā (par 12,2 procentpunktiem).Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Janvārī, salīdzinot ar decembri, 17 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 5 – samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru janvārī minēja 52 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības atzīmēja attiecīgi 14 % un 13 % respondentu, bet materiālu vai iekārtu trūkumu minēja 12 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 7 %, bet 23 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā janvārī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2024. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 96,4 (iepriekšējā mēnesī arī 96,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs decembrī bija 100,9 (iepriekšējā mēnesī 99,5). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2023. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 23,3 (iepriekšējā mēnesī 23,5). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Janvārī, salīdzinot ar decembri, nenoteiktība samazinājās visās minētajās uzņēmējdarbības jomās: apstrādes rūpniecībā par 0,5, būvniecībā par 0,4, bet mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā attiecīgi par 2,4 un 2,1 procentpunktu ,taču patērētāju vērtējumā nenoteiktība ir pieaugusi par 3,5 procentpunktiem.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
3 Ekonomikas sentimenta rādītāju, nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītāju un ekonomikas nenoteiktības rādītāju, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
4 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
