“Ar šo lēmumu esam noteikuši virkni izmērāmu mērķu, kas Latvijai jāsasniedz ar digitalizāciju saistītajās jomās. Ir jāizmanto visas iespējas, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem apgūt un pilnveidot digitālās prasmes digitālā laikmeta iespēju izmantošanai. Nepieciešami arī atbalsta pasākumi digitālo tehnoloģiju plašai izmantošanai uzņēmumos, lai uzlabotu to produktivitāti un konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī. Tāpat mums vēl ir daudz darāmā arī infrastruktūras un valsts pārvaldes digitalizācijā. Cieši sadarbojoties valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem nozaru asociācijām, akadēmiskajām un pētniecības organizācijām, uzstādītie ambiciozie mērķi ir sasniedzami,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Lai kopīgi ar citām Eiropas Savienības Dalībvalstīm sasniegtu Eiropas digitālai desmitgadei izvirzītos mērķus, stratēģiskajā ceļvedī Latvijai ir atspoguļoti 16 rezultāti (mērķrādītāji) un scenāriji (valsts prognozētās trajektorijas) to sasniegšanai. Tiek paredzēts, ka valstu ceļveži tiks aktualizēti ik pēc diviem gadiem. Ministrijas izstrādātais ziņojums tostarp nosaka arī turpmāko atbildību un jomu sadalījumu, atbilstoši iesaistīto ministriju kompetencēm. VARAM ceļvedi izstrādāja sadarbībā ar nozares ministrijām – Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Aizsardzības ministriju.
Digitālās prasmes
Plānots, ka līdz 2030. gadam Latvijā pamata digitālās prasmes būs apguvuši vismaz 70% iedzīvotāju. Ievērojot esošo digitālo prasmju nepietiekamību iedzīvotāju vidū un uzņēmumos, Latvijā digitālo prasmju apguve un pilnveide noteikta kā prioritāte Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam un Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam. Minētajos plānošanas dokumentos iekļautie pasākumi paredz dažādu līmeņu digitālo prasmju un izglītības attīstīšanu, lai uzņēmumi un iedzīvotāji kļūtu pilnvērtīgi digitālās ekonomikas dalībnieki, komersanti darbā plaši izmantotu digitālos risinājumus savukārt publiskā pārvalde sniegtu ērtus digitālus pakalpojumus.
Digitālā infrastruktūra
Līdz 2030. gadam tiks turpināta digitālās infrastruktūras attīstība, nodrošinot labāku gigabitu savienojamību, platjoslas internetu, kā arī aptverošu 5G pārklājumu. Minētie pasākumi nodrošinās drošu un pieejamu digitālo un datu infrastruktūru, veicinās tehnoloģiju izmantošanu un attīstību, uzlabos iedzīvotāju piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.
Publiskie pakalpojumi
Ceļvedis Latvijai ietver pasākumus publisko pakalpojumu nodrošināšanai tiešsaistē, lai iedzīvotāji un uzņēmēji varētu ērti un ātri izmantot valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus, kā arī būtu nodrošināta piekļuve drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un piekļuve pacienta e-veselības kartei. Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu par Latviju, publisko pakalpojumu digitalizācijā Latvija ir starp vadošajām dalībvalstīm Eiropas Savienībā, publiskos pakalpojumus izmanto 87% iedzīvotāju (ES – 77%) un 86% uzņēmēju (ES – 84%) Lai veicinātu vēl plašāku publisko pakalpojumu izmantošanu tiešsaistē, ir plānoti pasākumi digitālo prasmju stiprināšanai un pakalpojumu vides pilnveidošanai, cita starpā nodrošinot arī konsultācijas un pieeju tehniskajiem līdzekļiem un sakaru kanāliem.
Uzņēmumu digitalizācija
Ceļvedī plānoti pasākumi, kuru mērķis ir ievērojami palielināt mazo un vidējo uzņēmumu skaitu ar vismaz pamata digitālās intensitātes līmeni. Tas veicinās digitālo tehnoloģiju un jaunu progresīvu risinājumu izmantošanu mazos un vidējos uzņēmumos.
Īstenojot ceļvedī ietvertos pasākumus mēs veicināsim modernu, digitalizētu, izglītotu un labklājīgu sabiedrību un mērķorientētu digitālo pārveidi, kas sniegs ieguldījumu industrijas attīstībā, modernizēs publisko sektoru un uzlabos iedzīvotāju dzīvi, kā arī stiprinās mūsu sabiedrības drošību un noturību.
