Diskusijā piedalījās LZA Senāta locekļi akadēmiķes prof. Tatjanas Koķes vadībā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders, IZM zinātnes nozares padomnieks Briselē Aleksandrs Mārtiņš Blūms, programmas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtēšanas un jaunās Ietvarprogrammas izveides komisijas locekle, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Dr. Agrita Kiopa, “Apvārsnis 2020” Teaming programmas projekta BBCE koordinators, Rīgas Tehniskās universitātes prof. Jānis Ločs, kā arī OSI pārstāvji.
OSI, Latvijas vadošais pētniecības institūts, ir Centrālās un Austrumeiropas izcilāko dzīvības zinātņu pētniecības organizāciju apvienības Alliance4Life (A4L) partneris. A4L darbojas kopš 2017. gada un pašlaik apvieno 12 pētniecības organizācijas no 11 valstīm ar noteiktu mērķi samazināt Rietumu un Austrumeiropas zinātnisko institūciju snieguma atšķirības ar pētniecību un inovācijām saistītās jomās.
LZA akadēmiķis OSI direktora vietnieks Osvalds Pugovičs iepazīstināja klātesošos ar A4L līdzšinējām aktivitātēm zinātnes politikas un institūciju pārvaldības uzlabošanas jomās. LZA akadēmiķe prof. Maija Dambrova (OSI) prezentēja A4L sagatavoto dokumentu par Eiropas Savienības (ES) īstenoto paplašināšanās (Widening) pasākumu efektivitāti, kā arī ieteikumu programmu “Apvārsnis Eiropa” pēdējā posma (2025.–2027.) un 10. Ietvarprogrammas (2028.–2034.) stratēģiskajai plānošanai. Ieteikumi balstās uz A4L dalībnieku pieredzi, īstenojot Widening reģiona valstīm pieejamo ES apakšprogrammu – Twinning, Teaming un ERAChair – projektus.
Uzsākot paneļdiskusiju, prof. Maija Dambrova aicināja klātesošos: “Vai būs un kāda būs Widening programma jaunajā Ietvarprogrammā? Tā kā Ietvarprogrammas izstrāde ir procesā, šī ir mūsu iespēja paust savu viedokli. Savstarpēji diskutējot, mēs varam izveidot savus priekšlikumus un parūpēties, lai tie nonāk līdz politikas veidotājiem!”
“A4L mērķis ir nevis gaidīt palīdzību, bet meklēt spēku sevī, dalīties pieredzē, paust progresīvu zinātnisko organizāciju viedokli zinātnes politikas veidotājiem un tapt sadzirdētiem gan nacionālā, gan ES līmenī,” uzsvēra prof. Maija Dambrova.
A4L secina, ka dalība Widening programmās ir paplašinājusi partneru zinātniskās sadarbības tīklu, uzlabojusi projektu pieteikumu kvalitāti, palielinājusi administratīvo veiktspēju, veicinājusi pētnieku mobilitāti, kā arī projektu ieviešanas periodā uzlabojusi institūciju spēju piesaistīt izcilus ārvalstu zinātniekus.
Kā galvenos izaicinājumus Widening tālākai attīstībai Centrālās un Austrumeiropas valstīs, A4L min apgrūtinātu pētnieku rekrutēšanu atšķirīgā atalgojuma dēļ, resursu trūkumu ilgtspējīgas pētniecības nodrošināšanai, reģiona institūciju nepietiekamo starptautisko atpazīstamību, kā arī Eiropas un nacionālā līmeņa konkursu uzsaukumu nesalāgotību. A4L uzskata, ka Widening projektos lielāka resursu daļa būtu jāatvēl pētniecības aktivitātēm, turklāt Twinning programmas projektu ieviešanas periods ir par īsu izcilu rezultātu sasniegšanai.
Lai risinātu šos izaicinājumus, A4L ir sagatavojusi vairākas rekomendācijas. A4L ierosina esošās paradigmas maiņu projektu uzsaukumos – no izcilības veicināšanas uz izcilības pilnvarošanu, tādējādi padarot pētniecības organizācijas no paplašināšanās reģionu valstīm par pētniecības un inovācijas līderēm. Tas ietvertu esošo programmu pilnveidi pētniecības un inovāciju aktivitāšu tiešam atbalstam, kā arī jau nodibināto izcilības centru atzīšanu.
Eiropas Komisijai un ES dalībvalstu valdībām nepieciešams koordinēt rīcību attiecībā uz pētniecības un inovācijas atbalsta aktivitātēm. A4L ierosina veikt stratēģisku koordināciju jaunu izcilības centru veidošanā, nodrošinot to ilgtspēju un iesaistot esošos izcilības centrus ES pētniecības politikas izstrādes procesos.
Ieteicams uzlabot projektu uzsaukumu koordināciju, lai izmantotu sinerģijas iespējas starp EK un nacionālā finansējuma atbalsta mehānismiem. A4L ierosina praktizēt “Izcilības zīmi” (Seal of Excellence), atbalstot nacionālā līmenī tos ES projektu pieteikumus, kuri ir saņēmuši augstu vērtējumu, bet ne finansējumu.
A4L rosina nevilcināties ar nacionālajām pētniecības un inovācijas reformām, izveidojot mūsdienīgus pētnieku karjeras ceļa modeļus, veicinot starptautiski atvērtas darba vides izveidošanu, veicot mērķtiecīgus infrastruktūras ieguldījumus, atbalstot izcilu pētniecību, veicinot esošo izcilības centru popularizēšanu un risinot administratīvās jaudas jautājumus.
Paneļdiskusijas dalībnieki atzinīgi novērtēja A4L pienesumu zinātnes politikas veidošanā un uzteica OSI par Latvijas zinātnei būtiskas diskusijas aizsākšanu.
LZA akadēmiķis prof. Jānis Ločs norādīja, ka esošajā Widening programmā ar Teaming projektiem 7 gadu ieviešanas laikā var sasniegt izcilības pilnvarošanu (empowering). Viņš uzskata, ka jāturpinās gan Teaming, gan Twinning programmām, uzlabojot tās atbilstoši zinātniskās sabiedrības vajadzībām. J. Ločs uzsvēra nepieciešamību sasniegt augstāku partneru ieinteresētību dalībā projektos, ko varētu panākt ar lielāka finansējuma atvēlēšanu pētniecības aktivitātēm.
LZA akadēmiķis prof. Andris Šternbergs (LU Cietvielu fizikas institūts) akcentēja labas reputācijas nepieciešamību iziešanai Eiropas un pasaules zinātnes telpā. Prof. A. Šternbergs atbalstīja Widening programmas turpināšanu jaunajā Ietvarprogrammā: “Mums jānāk šajās programmās ar savām idejām, jāparāda, ka arī mēs esam līmenī un varam strādāt kā līdzvērtīgi partneri. Mums jānāk ar labu infrastruktūru un ieviestiem pētnieku karjeras ceļa modeļiem.” Prof. A. Šternbergs uzsvēra EraNet projektu un COST akciju nozīmi sadarbības organizēšanā, daļēji sagatavojot augsni sekmīgām Widening partnerībām.
No Teaming projektu īstenotāja viedokļa prof. A. Šternbergs ierosināja šo projektu konsorcijos neaprobežoties tikai ar sākotnēji atlasītiem Eiropas partneriem, bet paredzēt iespēju piesaistīt jaunus, t.sk. no attīstītajām trešajām valstīm, piemēram, Dienvidkorejas un Japānas.
RSU zinātņu prorektore Dr. Agrita Kiopa norādīja, ka A4L rekomendācijas labi sasaucas ar ieteikumiem, kas tikuši apkopoti no Latvijas labākajām pētniecības organizācijām – LU, RTU, RSU, OSI un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, gatavojoties ekspertu grupas sanāksmei programmas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtēšanas un nākamās Ietvarprogrammas izveides komisijā. “Tas, ko apkopojusi un formulējusi A4L, izsaka daudzu mūsu kolēģu redzējumu. Es rosināšu ekspertu grupai uzklausīt A4L un uzaicināt uz kādu no diskusijām.” Dr. A. Kiopa rosināja klātesošos uzrunāt Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus, noskaidrojot, kā viņi pārstāvēs zinātni un kādā veidā ietekmēs nākamo Ietvarprogrammu.
Jānis Paiders norādīja, ka A4L viedokļi IZM tiek ņemti vērā regulāri, tie parāda redzējumu par zinātnes un inovāciju jomā aktuāliem jautājumiem: “Widening programma ir viena no IZM prioritātēm, jo tieši šajā programmā Latvija ir parādījusi vislabākos rezultātus, tā arī izceļ mūsu pētniecības organizāciju potenciālu.”
Diskusijas dalībnieki atzina, ka A4L rekomendācijas ir mobilizējušas Latvijas zinātnisko sabiedrību savlaicīgai un koordinētai līdzdalībai jaunās Ietvarprogrammas veidošanā. Nostiprinot šo apņemšanos, Jānis Paiders informēja, ka ministrija visā drīzumā organizēs darba grupu Latvijas viedokļa formulēšanā par 10. Ietvarprogrammu un uzaicināja klātesošos iesaistīties tās darbā.
LZA Senāta priekšsēdētāja akadēmiķe Tatjana Koķe, sēdi noslēdzot, uzsvēra: “Diskusija ir sākta ļoti savlaicīgi, bet ir jāturpina ar konkrētiem darbiem. LZA pievērsīs uzmanību šim jautājumam, aktualizējot to arī politiskā līmenī, tai skaitā rīkojot viedokļu apmaiņu ar nākamā Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem. Ir jābūt rīcības programmai, kur katrs zina, kā pielikt savu roku, savu intelektu un kapacitāti, lai varam izcili nostartēt 10. Ietvarprogrammā. Pietiek būt sekotājiem, jāieņem līdera pozīcija!”
LZA Senāta sēdes videoieraksts un prezentācijas publicētas LZA tīmekļvietnē.
