DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. maijā, 2025
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Līdz 12. jūnijam Latvijas zinātnieces aicinātas pieteikties Baltijas valstu stipendijai sievietēm zinātnē

Publicitātes attēls.

Jau otro gadu Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām izsludina kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025”. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems stipendiju 7000 eiro apmērā, novērtējot viņu līdzšinējo sniegumu un sekmējot tālākos pētījumus.

Stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs. Nacionālajos konkursos iecerēts izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

Pieteikumus varēs iesniegt gan jaunās zinātnieces, kuras pašlaik studē doktorantūrā vai strādā pie sava promocijas darba Latvijas augstskolās vai pētniecības iestādēs, gan arī zinātnieces, kuras ir ieguvušas doktora grādu ne senāk kā pirms septiņiem gadiem un strādā kādā no Latvijas augstskolām vai pētniecības iestādēm.

Latvijā tiks piešķirtas divas stipendijas dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā – viena doktora grāda kandidātei un viena zinātņu doktorei, kā arī viena stipendija zinātņu doktorei sociālo un humanitāro zinātņu jomā.

Stipendiju konkursu Latvijā rīko Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu.

Stipendijas pretendentes pieteikumus aicinātas iesniegt no 2025. gada 12. maija līdz 2025. gada 12. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu, kas apstiprināma ar derīgu elektronisko parakstu, nosūtot to uz e-pasta adresi: BVstipendija@lza.lv.

Stipendijas dokumentācija, ieskaitot pieteikuma anketu, pieejama Latvijas Zinātņu akadēmijas tīmekļvietnē.

2024. gada “Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē” Latvijas laureātes:

Dr. philol. Anne Sauka: “2024. gadā piešķirtā Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē ir ne vien liels pagodinājums, bet arī pamudinājums turpināt iesāktos pētījumus filozofijā. Stipendija man kā pētniecei radīja drošības sajūtu par to, ka izvēlētais pētniecības ceļš ir aizraujošs un noderīgs ne vien man pašai, bet arī plašākam interesentu lokam, līdz ar to nostiprinot manu pārliecību par saviem spēkiem. Piešķirtie līdzekļi ļauj pievērsties monogrāfijas tapšanai, kam  citādi, iespējams, nepietiktu motivācijas.”

Dr. chem. Daniela Godiņa: “Šis novērtējums man nozīmē daudz vairāk nekā tikai atzinību – tā ir arī atbildība būt redzamai, dalīties ar savu pieredzi un iedvesmot citas sievietes zinātnē. Zinātne man nekad nav bijusi tikai laboratorija – es uzskatu, ka ir svarīgi būt aktīvai arī sabiedrībā. Esmu dalījusies savos pētījumos un pieredzē dažādos plašsaziņas līdzekļos, man ir bijusi iespēja uzrunāt auditorijas dažādos pasākumos – sarunu festivālā LAMPA un Deep Tech Atelier. Šīs pieredzes ļauj man zinātni parādīt kā pieejamu, dzīvu un nozīmīgu. Stipendija man devusi papildu pārliecību, ka es eju pareizajā virzienā – ar darbiem, kas var radīt jēgpilnas pārmaiņas.”

Mg. phys. Līga Ignatāne: “Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē ir pavērusi plašāk jau esošās durvis zinātnē, kā arī atvērusi jaunas, kas ļauj runāt ar plašāku sabiedrību par zinātni Latvijā, par profesijas izvēli. Man šķiet svarīgi stāstīt, ka ar zinātni nenodarbojas tikai konkrēta tipa cilvēki, mēs esam ļoti dažādi gan ikdienā, gan savā redzējumā, bet kopējais ir viens – izzināt un atklāt. Te iekļaujos arī es, meitene, kura 12. klasē vēl joprojām nezināja, ar ko grib nodarboties, latviešu tautas deju dejotāja, pēc tam kolektīva vadītāja, kas deg par Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanos, meita, māsa, draudzene, sieva, mama un pēc amata – pētniece.”

Par UNESCO

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 194 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.

Plašāk: tīmekļvietnē  un Facebook.com/UNESCOLNK.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju

Zinātņu akadēmija Latvijā tika izveidota 1946. gadā. 1990. gada 15. martā tika izveidota LZA – Eiropas valstīm raksturīga klasiska tipa personālakadēmija, kas darbojas kā ievēlētu izcilu zinātnieku un citu gara darbinieku kopums. LZA ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes un inovācijas izcilības, ekspertīzes un popularizēšanas centrs, kā arī Latvijas zinātnes pārstāve starptautiskā vidē. 

Plašāk: tīmekļvietnē un Facebook.com/latvijaszinatnuakademija.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI