DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. janvārī, 2024
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Ir laiks, kad Latvijai aizsardzības un iekšlietu nozarē jāplāno darbs, pārorientējoties no ārkārtas reaģēšanas uz ilgtermiņa gatavību

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) atskatās uz 2023. gada būtiskākajiem notikumiem aizsardzības un drošības industrijā, kas ietekmēs aizsardzības ekosistēmas attīstību un Latvijas iekšējo drošību 2024. gadā. 

Ņemot vērā, ka 2023. gada 14. novembrī, Eiropas Aizsardzības aģentūras valdē, 27 ES aizsardzības ministri apstiprināja 22 ES militāro spēju attīstības prioritātes, kas būs pamats ES mēroga aizsardzības plānošanai un visām ar aizsardzību saistītajām ES iniciatīvām. DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzsver, ka: ‘’Tagad ir tas laiks, kad Latvijā visām ietekmes pusēm aizsardzības un iekšlietu nozarēs ir jāplāno darbs pārorientējoties no ārkārtas reaģēšanas uz ilgtermiņa gatavības veidošanu.’’ Minētais aizsardzības ministru lēmums definē 22 prioritātes, kas atspoguļo Ukrainā novēroto militāro realitāti, atbalsta ES aizsardzības mērķus un ir paredzētas, lai novestu pie konkrētiem sadarbības un attīstības projektiem. 

Sabiedrības noturībai 

2023.gads aizsākās un noslēdzās ar civilās aizsardzības, tautsaimniecības noturības un uzņēmumu darbības nepārtrauktības tēmu. Virkne politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu ir ieraudzījuši dienas gaismu vai tuvojas finiša taisnei. Gada sākumā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības sanāksme par civilās aizsardzības uzlabošanu un DAIF Latvija sniedza savu redzējumu par sadarbības nostiprināšanu ar duālā pielietojuma produktu un pakalpojumu ar ražotājiem. Bet gada nogalē sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociāciju un Zemgales plānošanas reģionu organizēts seminārs ''Darbības nepārtrauktība: kritiskā infrastruktūra, tehnoloģiskie risinājumi un kiberdrošība'' pašvaldību, to struktūrvienību un kapitālsabiedrību vadītājiem un speciālistiem. 

Ņemot vērā, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē investīciju lēmumus Baltijā, gada sākumā apzināti pasākumi investīciju drošībai ar Norvēģijas Tirdzniecības palātu Latvijā, piedaloties uzņēmuma Kongsberg (Norvēģija) pārstāvjiem. Bet decembrī Latvijas Ārpolitikas institūts organizēja diskusiju, kurā iesaistījās Aizsardzības ministrija, DAIF Latvija un Patria (Somija). Rīgas Drošības foruma ietvaros diskutēts par stratēģiskās partnerības pieredzi, kas būtiska Aizsardzības industrijas likumprojekta kontekstā. 

Mēs esam NATO

DAIF Latvija savā desmitajā gadskārtā izdeva grāmatu-katalogu ''Latvijas drošības un aizsardzības industrijas stāsti'' un organizēja Rīgā NATO Industrijas padomnieku grupas (NIAG) plenārsesijas, kas pulcē dalībvalstu un partnervalstu aizsardzības ministriju, ievērojamāko uzņēmumu un industriju apvienojošo organizāciju pārstāvjus, lai diskutētu par kopīgo studiju grupu darba rezultātiem. NATO ietvaros jāatzīmē, ka industrijas iesaiste ir kļuvusi arvien padziļinātāka.  

Reālas darbības, lai kāpinātu industrijas kapacitāti apliecina NATO Viļņas samitā lemtais: ‘’Lai aliansei būtu nepieciešamās spējas, tai ir nepieciešama spēcīga un spējīga aizsardzības industrija ar noturīgām piegādes ķēdēm.  Spēcīga aizsardzības rūpniecība visā aliansē, tostarp spēcīgāka aizsardzības rūpniecība Eiropā un lielāka sadarbība aizsardzības rūpniecības jomā Eiropā un pāri Atlantijas okeānam, joprojām ir būtiska, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas.  Turklāt, saskaņā ar mūsu saistībām, pienākumiem un procesiem, mēs samazināsim un likvidēsim, ja nepieciešams, šķēršļus aizsardzības tirdzniecībai un investīcijām starp sabiedrotajiem.’’ NATO apstiprināja Aizsardzības ražošanas rīcības plānu un tā rīcības punktus. NATO Aizsardzības inovāciju akselerators Ziemeļatlantijai (DIANA) izsludināja pirmos izaicinājumus jaunuzņēmumiem NATO valstīs.  Lai turpinātu attīstīt transatlantisko inovāciju ekosistēmu, NATO Inovāciju fonds, pasaulē pirmais daudzvalstu riska kapitāla fonds, sāk investēt dziļajās tehnoloģijās.  Papildinot nesen pieņemtās mākslīgā intelekta un autonomijas stratēģijas, NATO izstrādā tālākas stratēģijas svarīgām jaunām un revolucionārām tehnoloģijām, tostarp kvantu tehnoloģijām un biotehnoloģijai, lai risinātu to radītās iespējas un riskus.  

NATO ietvarā esam apņēmības pilni izmantot visu spēju klāstu, lai atturētu no visa kiberdraudu spektra, aizsargātos pret tiem un cīnītos pret tiem, tostarp apsverot kolektīvu reakciju. Tāpat paplašinās sadarbība noturības, kritiskās infrastruktūras aizsardzības, jaunu un revolucionāru tehnoloģiju, kosmosa, klimata pārmaiņu ietekmes uz drošību un ģeostratēģiskas konkurences jomā.  

NATO kontekstā DAIF Latvija īpašu uzmanību šogad pievērsa NATO Klimata rīcības plānam un organizēja konferenci “NATO Klimata un drošības jautājumi: Izaicinājumi Latvijas aizsardzībai un drošībai. Iespējas industrijai” Rīgā ar NATO un Kanādas ekspertu dalību. Tas bija tikai daži no veidiem, kā DAIF Latvija mudina Latvijas uzņēmumus un pētniecības iestādes iesaistīties NATO iepirkumos un programmās. 

Eiropas Savienības dalībvalstis iegulda vairāk aizsardzībā 

Eiropas Komisijas Aizsardzības un kosmosa industrijas ģenerāldirektorāts (DEFIS), konsultējoties ar ietekmes pusēm par Eiropas Aizsardzības industrijas stratēģijas izstrādi, kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, Eiropas Savienības dalībvalstis ir ievērojami audzējušas investīcijas aizsardzībā (salīdzinot 2021. un 2022.gadus, tie ir bijuši +12%), kas ir tikai sākums, lai kompensētu dekādēm nepietiekamos ieguldījumus. Šāda tendence turpināja materializēties arī 2023.gadā. Saskaņā ar NATO aplēsēm 2023.gadam, 22 ES dalībvalstis, kas ir vienlaikus arī NATO dalībvalstis, ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai par 19%, salīdzinot 2022. un 2023.gadus. Izdevumi ekipējuma iegādēm pieauguši par 43% šajā pašā periodā. Apzinoties, ka ES dalībvalstis turpinās atgūt nokavēto, ieguldījumiem aizsardzībā ir jābūt efektīvākiem un vērstiem uz sadarbību.  

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds turpat divos gados stiprina ES lomu drošībā un ES līmenī koordinēti EUR 5,6 miljardi, lai atbalstītu Ukrainu. Eiropas Aizsardzības fonds, ES aizsardzības inovācijas shēma (EUDIS) un Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) veicina kopīgus aizsardzības izdevumus. Bet 2023.gads būs zīmīgs ar to, ka pirmo reizi vēsturē ES mobilizē Eiropas aizsardzības rūpniecību. Eiropas Aizsardzības fondu papildina Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšana ar kopīgu iepirkuma aktu (EDIRPA) un Akta munīcijas ražošanas atbalstam (ASAP), kura ietvaros dalībvalstu industrija gada beigās sniedza savus pieteikumus finansējumam. 

Latvijas uzņēmumi un pētniecības iestādes jau trešo gadu iesaistās Eiropas Aizsardzības fonda konsorcijos un 2022.gada Darba programmas ietvarā atbalstīta dalība 5 konsorcijos. 2023.gadā konsorcijos iesaistījās 

  • DATI Group pievienojās SPIDER, kas būs uz kosmosu balstīta noturīga ISR (izlūkošana, novērošana, atpazīšana) stiprināšana aizsardzībai un Eiropai, ar kopējo finansējumu 41 818 025 EUR un ES līdzfinansējumu konsorcijam 39 406 353 EUR; 

  • EXONICUS iesaistījies konsorcijā FEDERATES, kas būs federēta Eiropas simulācijas ekosistēma ar aktīviem apmācībai un lēmumu pieņemšanai, konsorcija izdevumi plānoti 35 201 042 EUR, bet ES līdzfinansējums – 29 555 603 EUR;   

  • Tilde pievienojās EUCINF, kas būs ES kibernoziegumu un informācijas kara instrumentu kopums, kur projekta kopējās izmaksas plānotas 41 188 744 EUR, bet ES līdzfinansējums 32 999 997 EUR;  

  • Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas universitāte ir iesaistījusies konsorcijā RESILIENCE, kas ir Eiropas Stratēģiskā alianse pētniecībai, attīstībai un inovācija attiecībā uz medicīniskajiem pretpasākumiem pret CBRN (ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolmateriālu) draudiem.  

  • Aizsardzības ministrija ir iesaistījusies EOA konsorcijā, kas gūs atbalstu kontaktpunktu (NFP) tīklam ar kopējo finansējumu un ES līdzfinansējumu 1 499 458 EUR. 

Šobrīd jau uzsākta gatavošanās 2024.gada darba programmas prioritāšu saskaņošanai un partnerību veidošanai, bet 2024.gada pavasarī uzzināsim uzņēmumu un pētniecības iestāžu rezultātus iesaistoties konsorcijos 2023.gada Darba programmas īstenošanā.   

Divpusējā aizsardzības un drošības industriju sadarbība 

Pirmo reizi kara plosītā Ukrainā sapulcējās aizsardzības industrija, lai Starptautiskajā Aizsardzības industrijas forumā (DFNC1) pārrunātu investīciju, inovāciju un ražošanas jaudu kāpināšanu. 

Papildus jau aizsāktajai sadarbībai ar Ukrainas partneriem, pasauli pārsteidza ziņa par nežēlīgo uzbrukumu Izraēlai 2023.gada 7.oktobrī. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika atbalstītas piegādes cīņai ar terorismu. 

Gads bija bagāts ar starptautiskām aktivitātēm - izejošām un ienākošām aizsardzības un drošības uzņēmumu vizītēm. Pirmo reizi DAIF Latvija delegācija devās uz Helsinkiem, kur Latvijas vēstniecībā Somijā norisinājās tikšanās ar Somijas Aizsardzības un aviokosmiskās industrijas asociāciju, Somijas un Latvijas aizsardzības ministrijām. Tāpat pirmo reizi Rīgā norisinājās plaša Latvijas un Kanādas aizsardzības industrijas diena. Bet Viļņā tika organizēta 2. ASV – Baltijas aizsardzības industrijas seminārs un demonstrācijas, kas mudināja Baltijas uzņēmumus iesaistīties ASV iepirkumos un pētniecības programmās.    

Kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministriju DAIF Latvija biedri piedalījās ASV armijas gada sapulcē un izstādē, kas ļāva kvalitatīvi iesaistīties Rīgas Konferences diskusijā par ASV un Latvijas aizsardzības sadarbību, ko organizēja Latvijas Transatlantiskā jauniešu organizācija.   

Aizsardzības un drošības uzņēmumu potenciāls 

Plašu sadarbības spektru iezīmēja pagājušā gada aprīlī organizētā Iekšlietu ministrijas Industrijas diena un demonstrācijas, kuras bagātināja darbības nepārtrauktības meistarklase kritisko pakalpojumu sniedzējiem ar Ahna Group (Lielbritānija).  Savukārt ‘’Industrijas diena NBS’’ maijā un  uzņēmumu un pētniecības iestāžu demonstrācijas septembrī  apliecināja inovatoru un ražotāju jaudu sniegt pakalpojumus un produktus drošības un aizsardzības vajadzībām.  

Darba augļus vislabāk redzam ‘’Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2023’’ saņēmēju vidū, kur nominācijā ‘’Eksports’’ balvu saņēma Brasa Defence Systems par inovatīvu un augstām funkcionālajām prasībām atbilstošu produktu un produktu sistēmu izveidi eksportam, ‘’Izglītībā’’ - Cyber Circle par ‘’KiberPlēsi’’, ‘’Inovācijā’’ - Latvijas Mobilais telefons par pirmo NATO operacionālo 5G eksperimentu, ‘’Pētniecībā’’ - Valsts robežsardzes koledža un Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija par starptautisko zinātniski praktisko konferenci “Robežu drošība un pārvaldība” un Iekšējās drošības un civilās aizsardzības zinātņu žurnālu “Border security and management”, ‘’Izaugsmē’’ - Rīgas Tehniskā universitāte par Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas īstenošanu un attīstību, un ‘’Partnerība’’ - Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs par aizsardzības partnerībām, bet Atzinības rakstu saņēma fonds Ziedot.lv par Latvijas industrijas iesaisti Ukrainas brīvības cīnītāju un civiliedzīvotāju atbalstīšanā. 

Par tradīciju kļuvis DAIF Latvija kopā ar Aizsardzības ministriju veidot nacionālo paviljonu gada nozīmīgākajā izstādē ‘’Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums’’ jeb DSEI.  Londonā produktus un pakalpojumus demonstrēja SIA ‘’Baltic Bullets’’, SIA ‘’BELSS’’, VAS ‘’Elektroniskie sakari’’, SIA ‘’Lightspace Technologies’’, AS ‘’Roga Agro’’ un EDGE Autonomy, gūti kvalitatīvi kontakti un augsts pārstāvēto uzņēmumu novērtējums. 

DAIF Latvija 2023.gadā uzņemti jauni biedri no dažādiem sektoriem - Avar Auto, DK Unity, G Kolizejs, Grey Willow Technologies, Hansab, KURZEMES ATSLĒGA, Latvijas valsts meži, MIP, Pelegrin, Roga-Agro, SORAINEN ZAB, TAGinn Europe, Tonus Elast, Stratex, VIRTE Tehnoloģijas, WeMPS, VR Cars, kā arī asociētie biedri - Israel Aerospace Industries (Izraēla) un  Euro Spike (Vācija). Uzņēmumi ir atvērti sadarbībai ar ES un NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un drošības iestādēm, lai savas iespējas pārvērstu aizsardzības spējās un drošībā.  

Kopumā analizējot DAIF Latvija biedru - uzņēmumu finanšu rādītājus, secinām, ka salīdzinot ar 2021.gadu apgrozījuma kritums sastādīja 4%, apgrozījums sasniedza 813,53 miljonus EUR, peļņa pieauga par 3% līdz 56,17 miljoniem. Kaut arī peļņas rādītāji nesedza inflācijas negatīvo ietekmi uz uzņēmumu rentabilitāti un konkurētspēju, uzņēmumi par 19% kāpinājuši nodokļu maksājumus valsts budžetā – 129,94 miljonu apmērā, par 16% pieaudzis nodarbināto skaits. Tie ir 8035 darbinieki duālā pielietojuma produktu un pakalpojumu ražošanā ar tradicionāli augstāku atalgojumu, kā vidēji tautsaimniecībā. 2023.gada rezultātus redzēsim 2024.gada rudenī, apkopojot uzņēmumu sniegtos gada pārskatus.

DAIF Latvija aktīvi iesaistījās biedru un sadarbības  partneru organizētajās aktivitātēs. Īpaši pateicamies par jaunām iniciatīvām Latvijas Bankai, Latvijas Zinātnes padomei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Valsts policijai, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domei, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domei u.c. sadarbības partneriem. 

Papildus jāatzīmē, ka nacionālā līmenī pieņemti nozīmīgi politikas plānošanas dokumenti – Nacionālās drošības koncepcija un Valsts aizsardzības koncepcija. DAIF Latvija sniedza priekšlikumus Tautsaimniecības mobilizācijas plāna, Aizsardzības industrijas un Nacionālā kiberdrošības likumprojektu, kā arī virknē citu normatīvo aktu izstrādē, kas nozīmīgi industrijas un pētniecības attīstībai aizsardzības un drošības nozarēs.  

Tagad ir tas laiks, lai investētu drošībā un aizsardzībā!

 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI