Visvairāk (40,1 %) nabadzības riskam1 bija pakļauti vecākā gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem. Īpaši nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie vecākā gadagājuma iedzīvotāji (67,8 %). Tāpat augsts nabadzības risks bija starp pilngadīgiem bezdarbniekiem (53,9 %) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem (29,6 %).
Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNR020 un CSP aprēķins.
Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem2, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 563 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2021. gadā – 513 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2022. gadā sasniedza 1 182 eiro mēnesī (2021. gadā – 1 077 eiro mēnesī).
Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNR010
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (37,4 %), bet vismazākais – Rīgā un Pierīgā (16,2 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 28,7 %, Kurzemē – 27,5 % un Zemgalē – 25,2 % iedzīvotāju.
Nabadzības risks pieauga mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem
Pērn nabadzības risks pieauga mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem3 (no 17,1 % 2021. gadā līdz 19,5 % 2022. gadā). Tāpat nabadzības risks pieauga vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecībām – no 28,9 % 2021. gadā līdz 29,8 % 2022. gadā. Savukārt nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu (no 15,1 % 2021. gadā līdz 10,2 % 2022. gadā) un diviem pieaugušajiem bez bērniem (no 22,8 % 2021. gadā līdz 20,7 % 2022. gadā). Pārējām mājsaimniecībām nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.
Turpina saglabāties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem
Valsts atbalsts 2022. gadā novērsa nabadzības riska palielināšanos neizsargātākajām iedzīvotāju grupām (vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, ģimenēm ar bērniem u.c.). Palielinot ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, indeksējot pensijas u.c., tika nodrošināts, ka nabadzības risks nepieaug vai pat nedaudz samazinās vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un ģimenēm ar bērniem. Izņēmums bija mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem, šīm mājsaimniecībām nabadzības risks nedaudz palielinājās.
Nabadzības riska novēršanā joprojām būtiska loma bija sociālajiem transfertiem4, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. 2022. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldību atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,6 % iedzīvotāju. 2021. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 18,2 procentpunktiem, 2020. gadā – par 17,1 procentpunktu un 2019. gadā – 16,8 procentpunktiem.
Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība”, kā arī no 2024. gada 16. janvāra būs pieejams informatīvajā apskatā “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā”.
Dati iegūti no CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas, kas tika veikta no 31. janvāra līdz 17. jūlijam. Aptaujā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām. Līdzīgā 2024. gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2023. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
Metodoloģiskie skaidrojumi
CSP 2023. gada nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj datus par iedzīvotāju ienākumiem 2022. gadā. Pretstatā CSP pieejai ES statistikas birojs Eurostat publicē nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, lai arī rādītājos iekļautie iedzīvotāju ienākumi ir par iepriekšējo kalendāro gadu.
1 Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa. Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu novērojumu centra vērtība jeb sadalījuma viduspunkts.
2 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.
3 Apgādībā esoši bērni - visas personas vecumā no 0 līdz 17 gadiem, kā arī personas 18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem
4 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.
