Jau pagājušā gada vasarā pieņemtie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi noteica jaunas neto norēķinu sistēmas ieviešanu, savukārt ar š.g. 21.decembra pieņemtajiem grozījumiem tiek noteikts neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš – 2029. gada 28. februāris un veikti citi precizējumi, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju no neto uzskaites sistēmas izmantošanas uz neto norēķinu sistēmu.
Mājsaimniecības, kuras vēl tikai plāno uzstādīt, piemēram, saules paneļus elektroenerģijas ražošanai savam patēriņam, neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2024. gada 30.aprīlim nevis līdz 2023.gada 31.decembrim, kā tas sākotnēji bija plānots. Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski. Lietotāji, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai tai pievienosies līdz 2024. gada 30.aprīlim, šo sistēmu varēs izmantot līdz 2029.gada 28.februārim. Savukārt ar 2024.gada 1.maiju neto norēķinu sistēmu izmantos lietotāji, kuri nebūs pievienojušies neto uzskaites sistēmai.
Piecu gadu termiņu, kamēr spēkā ir neto uzskaites sistēma, KEM ir salāgojusi ar nosacījumu, kas attiecas uz publiski finansētajām valsts atbalsta programmām (ES fondu un Emisiju kvotu izsoles instrumenta līdzfinansētās programmas), kur īstenoto projektu ietvaros mājsaimniecības saņēmušas līdzfinansējumu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai mājokļa pašpatēriņa nodrošināšanai, un kuru ietvaros sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
Jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos, tā piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem. Jauninājumu vidū būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā. Pāreju uz tirgū balstītu mehānismu izveidi, jo īpaši rekomendē Eiropas enerģētikas regulatoru padome, lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek precizēta aktīvā lietotāja definīcija. Definīcija nosaka, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš saražo elektroenerģiju savām vajadzībām un patērē visos savos objektos vai kopīgi patērē vienā ēkā, piemēram, nododot to kaimiņam, ar kuru noslēgts kopīgošanas līgums, vai arī saražoto elektroenerģiju izmanto energokopienas objektos. Energokopiena ir cilvēku, juridisko personu un/vai pašvaldību apvienība, kuri ir apvienojušies juridiskā formā un kuri savā starpā sadala savā elektroenerģijas ģenerējošajā vienībā, piemēram, saules paneļu stacijā saražoto enerģiju, nekļūstot par tās tirgotājiem. Savukārt pārpalikumu aktīvais lietotājs varēs vai nu nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam.
Elektroenerģijas pārpalikuma pārdošanas gadījumā elektroenerģijas cenu nosaka aktīvais lietotājs un tirgotājs, savstarpēji vienojoties. Cena par pārdoto elektroenerģijas vienību tiek atrunāta līgumā. Elektroenerģijas pārdošana ir saimnieciskās darbības veikšana ar mērķi gūt peļņu.
Savukārt elektroenerģijas pārpalikuma nodošanas gadījumā, elektroenerģijas tirgotājs aktīvā lietotāja saražoto un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju uzkrāj aktīvā lietotāja “virtuālajā maciņā”, ko aktīvais lietotājs varēs izmantot elektroenerģijas rēķina, t.sk., sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai, ja aktīvais lietotājs to būs pieprasījis. Arī elektroenerģijas pārpalikuma nodošanas gadījumā elektroenerģijas pārpalikums tiks nodots elektroenerģijas tirgotājam “virtuālā maciņā” par līgumā noteikto cenu. Elektroenerģijas nodošana nav saimnieciskās darbības veikšana.
Pārpalikumu varēs nodot tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu, izmantojot to saucamo universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Minimālo universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma cenu noteiks Ministru kabinets (MK) MK noteikumos. Neto norēķinu sistēmas pakalpojumu katrs elektroenerģijas tirgotājs iekļaus savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos.
Vienlaikus universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums ir tikai viens no produktiem, ko tirgotāji varēs piedāvāt aktīvā lietotāja elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai. Elektroenerģijas tirgotājiem būs tiesības piedāvāt arī citus produktus aktīvā lietotāja elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai.
Minētājos MK noteikumos kopumā tiks ietverta detalizēta neto norēķinu sistēmas darbības kārtība, tostarp noteikts aktīvā lietotāja pašpatēriņa slieksnis. MK noteikumi tiks virzīti uz starpministriju saskaņošanu līdz š.g. beigām, lai tie stātos spēkā ar nākamā gada 31. janvāri. Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs sākt izmantot pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.
Likumā ietvertā priekšrocība
Vienlaikus tām mājsaimniecībām, kas izmanto neto uzskaites sistēmu, sākot no 2024.gada 1.maija jebkurā brīdī būs iespēja kļūt par aktīvajiem lietotājiem un sākt izmantot neto norēķinu sistēmu. Ja mājsaimniecības lietotājs, kurš izmanto neto uzskaites sistēmu, būs izlēmis veikt pāreju uz neto norēķinu sistēmu sākot no 2024. gada 1.maija līdz 2025. gada 28. februārim, likuma grozījumi paredz iespēju šim lietotājam (kuri to būs veikuši šajā periodā) saņemt priekšrocību, salīdzinot ar tiem lietotājiem, kuri pāreju uz neto norēķinu sistēmu veiks, sākot ar 2025. gada 1.martu. Proti, šie aktīvie lietotāji nepatērēto elektroenerģijas apjomu varēs pārvērst finansiālā vērtībā līdz noteiktai maksimālajai vērtībai. Par nosacījumiem mājsaimniecības lietotāja nepatērētā elektroenerģijas apjoma izteikšanai finansiālā vērtībā un tās maksimālo vērtību lems Ministru kabinets.
Papildu informācija
Neto uzskaites sistēma: kārtībā, kā tiek uzskaitīta mājsaimniecības pašpatēriņam saražotā elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem (AER), tūlītēji nepatērētā un tīklā nodotā enerģija. Nodoto un saņemto elektroenerģiju uzskaita kWh. Neto norēķinu sistēma: kārtība, kā tiek uzskaitīta aktīvā lietotāja pašpatēriņam saražotā elektroenerģija no AER, tīklā nodotā un no sistēmas saņemtā elektroenerģija. Nodoto un saņemto elektroenerģiju naudas izteiksmē uzskaita eiro.
