Līdz gada beigām bija svarīgi visiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem vienoties par principiem, kā sadalīt Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļus, lai tos ieguldot tuvinātos Eiropas Savienības (ES) noteikto mērķu sasniegšanai par pārstrādes un apglabāšanas poligonos atkritumu apjomiem. To iespējams panākt, sekmējot infrastruktūras, iekārtu un tehnoloģiju attīstību atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Diskusijas dalībniekus par pasākumiem un pieejamām investīcijām no 2024.gada informēja VARAM Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.
Būtiskākie atbalsta ierobežojumi atkritumu apsaimniekošanā noteikti ERAF un Kohēzijas fonda regulas 7.pantā, kas nosaka, ka no ERAF un Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas atkritumu apglabāšanai un atliku apstrādes (nešķirotu atkritumu šķirošanas līnijas) jaudas palielināšanā. Kohēzijas fonds neatbalsta nešķirotu atkritumu reģenerācijas jaudu pieaugumu (tai skaitā dedzināšanai), darbības, kas saistītas ar atkritumu apglabāšanu (jaunas krātuves izbūve, infiltrāta apsaimniekošana, biogāzes ieguve u.c.), krātuves konservācijai, rekultivācijai, krātuvju atrakšanai.
ES noteikusi, ka pārstrādāto un atkārtoti izmantoto sadzīves atkritumu apjoma rādītājs 2030.gadā ir 60% no dalībvalstu sadzīves atkritumiem. Savukārt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvara rādītājs 2035.gadā ir vismaz 10%.
Pasākuma laikā LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzsvēra, ka minēto ES mērķu sasniegšanā liela nozīme ir datiem un to pieejamībai, kas šobrīd ir būtisks izaicinājums. Aktuāli un korekti dati ir nepieciešami, lai atkritumu apsaimniekotāji varētu sekot un redzēt, vai valstī tuvojamies noteiktajiem ES mērķiem 2030.gadā. Vienlaikus, lai sasniegtu mērķus, būtu ātrāk jāatgriež visām pašvaldībām dabas resursa nodokļa daļa par atkritumu jomu.
Diskusijas laikā atkritumu apsaimniekošanas reģionu pārstāvji dalījās pieredzē par atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem un informēja par investīciju prioritātēm, tai skaitā infrastruktūras attīstību, iekārtu iegādi, sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumiem u.c.
Atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošās pašvaldības līdz šī gada 31.decembrim izstrādā un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus laikposmam līdz 2027.gada 31.decembrim. Šobrīd no pieciem reģioniem plāni šogad tiks apstiprināti 3 reģioniem – Dienvidkurzemes, Ziemeļkurzemes, un Vidzemes reģionam. Plānots, ka visi pieci plāni, tai skaitā, Latgales un Viduslatvijas reģionam, būs apstiprināti līdz nākamā gada aprīlim. Plāns stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājušas visas atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības. Pašvaldība lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna apstiprināšanu 10 darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Savukārt līdz 2024.gada 30.jūnijam ir jāizveido Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri. Tie var būt – publiska persona, publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.
