LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Esam gandarīti, ka šis projekts devis daudz tieši aktīvākas pašvaldību sadarbības rosināšanai. Vēl nozīmīgāk kā jebkad iepriekš šajā izaicinošajā laikā ir svarīgi sadarboties dažādās formās un dalīties ar idejām gan pašvaldību iekšienē, gan starp pašvaldībām. Noslēdzot šo projektu mēs pārejam sadarbības jaunā formā – partnerībā. Svarīgi ir iesākto turpināt.”
Projekts aizsākās 2021. gada jūnijā un šajā laikā izveidotajos pašvaldību sadarbību tīklos - “Sadarbība Rīgas metropoles ietvaros”; “Pašvaldību sadarbība kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldības jomā”; “Valstspilsētu sadarbība ar apkārtējiem novadiem”; “Sadarbība ar iedzīvotājiem pašvaldības ietvaros” un “Sadarbība latviešu vēsturisko zemju ietvaros” – kopā notika 28 sanāksmes visā Latvijā, kurās piedalījušies vairāk nekā 1000 dalībnieki. Katrā tīklā izstrādāts arī pilotprojekts par kādu konkrētu pašvaldības sadarbības formu, kas var kalpot kā noderīgs piemērs citām pašvaldībām ikdienas darba uzlabošanai, pilnveidei un attīstībai. Tā, piemēram, pašvaldību sadarbības tīkla “Sadarbība ar iedzīvotājiem pašvaldībā” izstrādātais pilotprojekts ir iedvesmojošs, noderīgs praktisks ceļvedis Iedzīvotāju padomju izveidē un darbībā ar rekomendācijām, piemēriem un rīkiem pašvaldībām, analizējot Saldus novada pašvaldības pieredzi.
Savukārt pašvaldību sadarbības tīkla “Valstspilsētu sadarbība ar apkārtējiem novadiem” darbības ietvaros izveidota un oficiāli dibināta Latvijas Pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (IKT asociācija), kas ir nozīmīgs solis, lai pašvaldību IT profesionāļi tiktu pārstāvēti sarunās ar valsts pārvaldes institūcijām un potenciālajiem sadarbības partneriem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, ļaujot arvien skaidrāk izprast pašvaldību lomu viedo risinājumu ieviešanā un izaugsmē, kas ir iespēja pašvaldībām vēl sekmīgāk sadarboties.
Tāpat nozīmīga projekta sadaļa ir labas pārvaldības principu stiprināšana Latvijas Pašvaldībās, kur notikuši 10 apmācību semināri visos Latvijas reģionos. Kopumā piedalījušies 250 dalībnieki no visas Latvijas. Arī šo mācību rezultātā top labas pārvaldības vadlīnijas pašvaldībām, kā arī maksimāli efektīvi izmantojams ētikas pašnovērtējuma rīks pašvaldībām.
Pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja doties mācību un pieredzes apmaiņas vizītēs uz Norvēģijas, Polijas un Somijas pašvaldībām, kur iepazinās ar pašvaldību sistēmu un finansējuma principiem, ar pašvaldību sadarbības Norvēģijā likumdošanas ietvaru un struktūru un citiem pašvaldībām aktuāliem jautājumiem. Katrā vizītē bija iespēja iepazīties ar ekspertu ieteikumiem sadarbības tīklu veidošanā, gan ar piemēriem labas pārvaldības stiprināšanā. Tieši klātienes tikšanās un semināri, starptautiskas pieredzes apmaiņas un mācību vizītes ir tas, kas dod ļoti lielu pievienoto vērtību projektam, ko arī novērtē visi iesaistītie. Projekta rezultātā izstrādāti ieteikumi turpmākai pašvaldību sadarbībai Latvijā, kā arī veikts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Latvijā.
Savukārt minēto projekta noslēguma konferenci, kas piektdien notika Siguldā, atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. Viņa pauda gandarījumu un pateicību visiem iesaistītajiem projekta īstenošanā un uzsvēra, ka tieši sadarbība dažādos līmeņos ir liela vērtība, jo tikai strādājot kopā ir iespējams sasniegt novērtējamus rezultātus. Viņasprāt šādi projekti ir jāturpina, sekmējot pašvaldībās labu pārvaldību un iedzīvotāju iesaisti.
Par galvenajiem ieguvumiem, kas bija abu valstu pieredzes apmaiņa dažādos jautājumos, vēstīja arī projekta partneru Norvēģijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas pārstāves Elita Cakule un Lise Spikkeland. Viņas uzsvēra, ka Norvēģijai un Latvijai ir vienotas, Eiropas Savienības tradīcijās balstītas vērtības, tāpēc savstarpēji varam dalīties pieredzē, zināšanās un iespējamos sadarbības modeļos. Tāpat viņas pozitīvi novērtēja Latvijas pašvaldību aktīvo iesaisti, atsaucību un vēlmi mācīties, gūt jaunas zināšanas un ieguldīt attīstībā, labā pārvaldībā.
Savukārt Normunds Audzišs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors izstāstīja par LLPA galvenajiem projekta rezultātiem, tai skaitā izveidoto Latvijas valstspilsētu darbības stratēģiju 2027. Tās mērķis ir nodrošināt valstspilsētu ilgtspējīgu un integrētu attīstību, veicinot savstarpēju sadarbību, pilnvērtīgi izmantojot katras valstspilsētas attīstības potenciālu un ekonomiskās priekšrocības.
Agnese Cimdiņa, PhD, PwC Latvija Dažādības un Iekļaušanas prakses vadītāja stāstīja par vadību, sadarbību no uzticēšanās prizmas, kā arī par Ziemeļvalstu pieredzi gan sadarbībā, gan uzticēšanās laukā. Konferences paneļdiskusijā atklāj galvenos pamantprincipus veiksmīgai sadarbībai un partnerībai starp pašvaldībām, nākotnes perspektīvām labas pārvaldības veicināšanā.
Noslēgumā kā vieslektors no Norvēģijas starpkultūru eksperts un iedvesmotājs Pellegrino Riccardi stāstīs, kā mūsdienu neparedzamajā pasaulē raudzīties nākotnē cerīgi un reālistiski un meklēt efektīvus komunikācijas un sadarbības veidus.
Projekta partneri ir Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS).
Vairāk par projektu informācija pieejama ŠEIT.
Konference organizēta projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” ietvaros, kas tiek ieviests Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”. EEZ finanšu instruments ir finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projekta kopējais budžets ir 1 246 128,27 EUR, no kuriem EEZ līdzfinansējums ir 1 059 209,03 EUR un 186 919,24 EUR Valsts budžeta finansējums. Projekta mērķis ir pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana Latvijas pašvaldībās, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
