Mīļie Latvijas cilvēki!
Klātesošie!
Jau 105 gadi pagājuši kopš mūsu Latvijas valsts izveidošanas.
105 gadi ir tieši tik, lai mēs vairs nevarētu iedomāties, kā ir būt bez Latvijas.
Šajā laikā ir noticis ļoti daudz. Ir mainījušās varas. Ir mainījusies pasaule. Esam mainījušies arī mēs. Bet viena lieta gan nemainās. Mūsu spēja sasniegt lielas lietas.
Neatkarības pasludināšana.
Brīvības cīņas.
Atmoda.
Neatkarības atgūšana.
Latvija Eiropā un NATO.
Mūsu atbalsts Ukrainai brīvības cīņās.
Un visos laikos Dziesmu svētki, kad apliecinām savu piederību savai zemei un valstij. Kad tik spilgti jūtamies kā latvieši. Kad tik ļoti katrs esam Latvijas daļa.
Valsts ir mūsu mājas. Ne vienmēr te ir ideāli. Bet mājas ir mājas. Tās nemitīgi jāuztur kārtībā. Katram jādara savs mazumiņš, lai viss turētos kopā. Ne vienmēr visam pietiek laika un spēka. Bet mēs tik un tā cenšamies. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Un mēs darām, saņemamies un pārvaram visus šķēršļus. Arī šobrīd mums ir jāsasparojas un jāveido mūsu Latvija labāka.
Taču ir svarīgi, lai katrs Latvijas patriots ar sirdi un prātu justos kā mājās. Lai sarūk plaisa starp tiem, kuriem ir daudz un kuriem ir maz. Lai varam viens otram padot roku. Lai varam ne tikai runāt, bet arī sarunāties. Lai ikviens var sapņot un savus sapņus piepildīt.
Šogad esmu ciemojies daudzos Latvijas novados, pilsētās un pagastos. Es visur redzu un jūtu mūsu Latvijas cilvēku darbu un lepnumu par mūsu valsti, par mūsu Latviju. Viņi nebaidās krist, piecelties un tālāk iet. Jā, kritieni būs, kļūdas būs, bet kopā mēs zinām, ka esam spēks. Šis spēks pārkāps pāri visaugstākajai sienai. Latvijas dibinātāji lepotos ar jums. Un es arī lepojos.
Draugi!
Mēs labi saprotam – mūsu valsts neatkarība ir jāsargā. Nedraugi mēģina mūs iebiedēt. Lai mēģina! Nesanāks. Mūsu griba iestāties par savu valsti ir stiprāka. Mūsu gaišums ir stiprāks par viņu tumsu. Mūsu siltā mīlestība ir stiprāka par viņu tukšo naidu. Mūsu tēvzeme un brīvība ir stiprāka.
Lai šī pārliecība mūs iedvesmo, mūsu nākotni veidojot!
Dievs, svētī Latviju!
