Neatkarības kara vakara jundā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, lai kopā ar iedzīvotājiem pieminētu un godātu Latvijas brīvības cīnītājus.
Neatkarības kara vakara jundu tiešraidē translēs “Latvijas Televīzija” un “Rīga TV 24”.
Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Latvijas Neatkarības karu, godināt kritušos karavīrus, kā arī kopā ar karavīriem un zemessargiem svinēt Latvijas armijas gūtās uzvaras. Karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies arī citos Neatkarības kara piemiņas pasākumos Latvijas novados.
Lāčplēša dienā Rīgas Doma baznīcā plkst. 9.00 norisināsies ekumeniskais dievkalpojums. Plkst. 11.00 aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris noliks vainagus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
Plkst. 12.00, atzīmējot 32. gadadienu kopš godasardzes atjaunošanas, pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā godasardzes maiņa. Tāpat pie Brīvības pieminekļa iedzīvotājiem būs iespēja vērot Godasardzes rotas un valsts aizsardzības dienesta karavīru veidoto defilē programmu.
Plkst. 13.00 svinīgā godasardzes maiņas ceremonija notiks pie Rīgas pils. Šogad 11. novembrī aprit divdesmit divi gadi kopš godasardzes atjaunošanas pie Rīgas pils.
Savukārt plkst. 19.30 Dailes teātrī Zemessardzes orķestris aicina uz koncertuzvedumu “Mana Latvija. Mana Atbildība”. Līdzās iemīļotām un kopā dziedamām melodijām, koncertā izskanēs arī īpaši Latvijas armijas 105. gadadienai veltītie pirmatskaņojumi. Uz koncertuzvedumu bezmaksas ieejas kartes iespējams izņemt Dailes teātra kasē.
Apvienoto reaģēšanas spēku pārstāvji, kas šobrīd piedalās mācībās Latvijā, 11. novembrī piedalīsies Liepājas pilsētas lāpu gājienā, izrādot cieņu Latvijas vēsturei un nesot desmit sabiedroto valstu karogus, apliecinot alianses vienotību un atbalstu Latvijas drošībai.
Īpašu notikumu Lāčplēša dienā iedzīvotājiem ir sarūpējusi Zemessardzes 3. Latgales brigāde, kuras vienības dosies militāras tehnikas maršā Aizkraukles, Balvu, Daugavpils, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes un Varakļānu novados, un pilsētvidē būs redzami karavīri un zemessargi. Iepriekš ieplānotās pilsētās militārās vienības apstāsies pie kultūras namiem un izglītības iestādēm. Karavīri un zemessargi kopā ar iedzīvotājiem pieminēs Latvijas brīvības cīnītājus.
Vairākās vietās Latvijā Lāčplēša dienā norisināsies zemessarga zvēresta došanas ceremonijas. Rosinām sekot informācijai reģionālajos medijos, lai uzzinātu vairāk par piemiņas pasākumiem visā Latvijā.
Aicinām piedalīties pasākumos un sekot līdzi svētku atspoguļojumam Latvijas Televīzijā, kā arī Aizsardzības ministrijas un Latvijas armijas oficiālajās vietnēs.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
