3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64,7% iedzīvotāju

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 3. ceturksnī bija 6,3 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.1

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits samazinājās par 8,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 3,3 tūkstošiem.

Skatīt OSP datubāzē: NBL020

3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,6 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1 % un 62,5 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji

(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023. gada 2. ceturksnī ES – 61,5 %), šī gada 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1 %, savukārt Lietuvā – 66,7 %.

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2023. gada 3. ceturkšņa dati – OSP datubāzē:

NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Nedaudz palielinājies jauniešu nodarbinātības līmenis

2023. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 32,4 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,9 tūkstoši jauniešu (2022. gada 3. ceturksnī – 58,0 tūkstoši).

Skatīt OSP datubāzē: NBL020

Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja 38,6 stundas

2023. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir par 1,2 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,2 stundām mazāk nekā pirms gada.

Katrs trīspadsmitais (69,4 tūkstoši jeb 7,8 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 5,0 tūkstošiem jeb 0,6 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 4,4 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Skatīt OSP datubāzē: NBL130

Blakusdarbā strādāja 4,9 % nodarbināto

2023. gada 3. ceturksnī 43,9 tūkstoši (4,9 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 3,6 tūkstošiem jeb 8,9 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 3,2 tūkstošiem jeb 6,8 % mazāk nekā 2023. gada 2. ceturksnī. Sievietes (22,4 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (21,4 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (36,2 %), bet 23,8 % nostrādāja 11–20 stundas.

Skatīt OSP datubāzē: NBL160

3. ceturksnī 11,3 % darbinieku strādāja attālināti

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,4 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 42,7 % vīriešu un 30,7 % sieviešu. 31,5 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 17,1 % – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (16,0 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (14,9 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (6,8 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 56,0 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 52,7 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 22,8 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (22,1 %) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (3,5 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams izglītības nozarē.

Attālināti strādāja 26,9 % vadītāju, 26,3 % vecāko speciālistu, 20,8 % speciālistu un 10,8 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2023. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju.

2023. gada 3. ceturksnī 11,3 % (86,9 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 8,2 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (78,7 tūkstoši jeb 10,1 %) un par 6,2 tūkstošiem jeb 0,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (80,7 tūkstoši jeb 10,5 %). No attālināti strādājošajiem 61,3 % bija sievietes un 38,7 % vīrieši.

1 Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.