Pašlaik Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtībā paredzēts, ka līdz 2025. gada 1.janvārim pašvaldībām jasagatavo un jāiesniedz valsts akciju sabiedrībā Latvijas Valsts ceļi dokumenti nereģistrēto pašvaldības ceļu un ielu reģistrēšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī jāaktualizē informācija par pašvaldību ceļiem un ielām, tostarp par velosipēdu ceļiem, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem un kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem. Savukārt Latvijas Valsts ceļi pašvaldības minētās inženierbūves reģistrēs atbilstoši aktuālajiem Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem. LPS aicina šo normu atlikt uz trīs gadiem, jo atbilstoši esošajai reālajai situācijai to nevarēs ātrāk īstenot.
LPS uzsver, ka līdz šim Valsts zemes dienests pieaugoša darba apjoma apstākļos bieži nenodrošināja pašvaldību inženierbūvju reģistrēšanu normatīvos aktos noteiktajos termiņos, tādējādi līdz 2025. gada 1.janvārim kadastra informācijas sistēmā nebūtu iespējams reģistrēt visas pašvaldību inženierbūves. Turklāt no šī gada septembra vairāk nekā divas reizes paaugstināta maksa par informācijas izvērtēšanu un vienas inženierbūves teksta un grafisko datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā. Proti, šobrīd tas izmaksā 106,86 eiro, bet iepriekš– 44,50 eiro. Pēc būtības šādas normas īstenošana pašvaldībām gadā vidēji papildus izmaksātu vismaz 60 tūkst. eiro, bet valstspilsētās līdz pat 150 tūkst eiro. Līdz ar to ir skaidrs, ka visu inženierbūvju reģistrācija kadastra informācijas sistēmā tuvāko divu gadu laikā nav iespējama gan ierobežotā finansējuma pašvaldībās, gan nepietiekamās Valsts Zemes dienesta kapacitātes dēļ.
Pašvaldības atbilstoši budžeta iespējām un esošajiem cilvēkresursiem plānos arī turpmākos gadus reģistrēt inženierbūves kadastra informācijas sistēmā. Tomēr ņemot vērā vienas inženierbūves izmaksu pieaugumu un esošā budžeta iespējas, pašvaldības varēs veikt visu inženierbūvju reģistru ne ātrāk kā līdz 2028 gadam. Pašreiz pastāv būtisks risks, ka līdz 2025. gadam pašvaldības visus autoceļus un ielas nevarēs reģistrēt, kas savukārt var radīt mērķdotācijas nesaņemšanas riskus, tai skaitā ielu uzturēšanas prasību iespējamu neizpildi/nepilnīgu izpildi, izraisot vērā ņemamas sekas satiksmes dalībniekiem.
Visbeidzot LPS aicina SM ievērot vienlīdzības principus, jo prasība reģistrēt autoceļus kadastra informācijas sistēmā neattiecas uz valsts ceļiem. 2008. gadā mērķdotāciju apjoms pašvaldībām bija 104 miljoni eiro, proti, gandrīz divas reizes vairāk nekā pašlaik. Tas deva pamatu pašvaldībām plānot un finansēt autoceļu attīstības projektus, nevis tikai realizēt autoceļu ikdienas uzturēšanu ierobežotā apjomā kā tas ir šobrīd.
Tāpat finansējuma proporcijas starp valsti un pašvaldībām tika noteiktas 30% apmērā. Pēdējo 4 gadu laikā pašvaldību mērķdotācijas pieaugušas nedaudz vairāk par 8% un to apjoms netiek plānots ne pēc kādiem kritērijiem, vēl jo vairāk finansējums pašvaldību ielām un autoceļiem apakšprogrammas "Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)" ietvarā 2023.gadā un 2024 gadā noteikts par 3 miljoniem mazāks nekā to paredz Autoceļu likums.
