Septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 23,3% mazāks nekā pirms gada

Salīdzinājumā ar 2022. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,3 % līdz 42,7 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 31,55 miljardus eiro – par 3,71 miljardu eiro jeb 10,5 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 14,11 miljardus eiro (samazinājums par 1,67 miljardiem eiro jeb 10,6 %), bet importa – 17,44 miljardus eiro (samazinājums par 2,04 miljardiem eiro jeb 10,5 %).

Dati par 2023. gada jūniju precizēti.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 26,3 % mazāka, bet importa – par 15,5 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 1 %, bet importa – par 9,6 %.

2023. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams eksporta samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:

minerālproduktu eksports mazāks par 214,9 milj. eiro jeb 68,6 %;
augu valsts produktu eksports mazāks par 167,5 milj. eiro jeb 51,3 %;
koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 111,8 milj. eiro jeb 34,7 %;
mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 36 milj. eiro jeb 12,6 %;
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 32,8 milj. eiro jeb 20,1 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri:

satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 170,6 milj. eiro jeb 95 %;
minerālproduktu imports mazāks par 442,8 milj. eiro jeb 63,8 %;
mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 36,8 milj. eiro jeb 9 %;
plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 27,2 milj. eiro jeb 23,3 %;
augu valsts produktu imports mazāks par 27,1 milj. eiro jeb 24,2 %.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,5 %), Vācija (8,2 %) un Apvienotā Karaliste (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,2 % no importa kopapjoma), Vācija (10,3 %), Polija (9,7 %) un Kanāda (8,8 %).

Eļļas augu sēklu un augļu eksporta kāpumu 2023. gada septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada septembri visvairāk ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 8,1 milj. eiro jeb 22,3 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam attiecīgi par 91,5 milj. eiro un 80,1 milj. eiro.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada augustu, visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 55,1 milj. eiro.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2023. gada septembrī

(faktiskajās cenās)

	Tūkst. eiro	% no kopapjoma	Pārmaiņas % pret
	Tūkst. eiro	% no kopapjoma	2022. g. septembri	2023. g. augustu	iepriekšējo 12 mēnešu vidējo
Pavisam	1 519 149	100	-29,2	3,6	-10,2
koks un tā izstrādājumi, kokogle	210 199	13,8	-34,7	-1,0	-19,7
elektroierīces un elektroiekārtas	170 549	11,2	-6,4	6,4	-3,2
minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti	88 304	5,8	-70,9	-3,0	-46,2
mehānismi un mehāniskās ierīces	78 376	5,2	-23,7	-6,0	-11,9
graudaugu produkti	72 920	4,8	-69,1	6,2 reizes	-5,3
sauszemes transporta līdzekļi, to daļas	72 842	4,8	-4,2	3,9	-9,3
alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni	60 603	4,0	-13,9	-7,6	-12,5
farmācijas produkti	52 272	3,4	-12,5	-4,1	-0,8
dzelzs un tērauda izstrādājumi	48 211	3,2	-20,3	-7,9	-7,1
eļļas augu sēklas un augļi	45 926	3,0	15,3	71,6	2,8 reizes

Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2023. gada septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada septembri ietekmēja lidmašīnu iegāde par 187,4 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importam attiecīgi par 210,3 milj. eiro un 179 milj. eiro.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2023. gada septembrī

(faktiskajās cenās)

	Tūkst. eiro	% no kopapjoma	Pārmaiņas % pret
	Tūkst. eiro	% no kopapjoma	2022. g. septembri	2023. g. augustu	iepriekšējo 12 mēnešu vidējo
Pavisam	2 036 671	100	-18,3	8,5	-1,9
minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti	239 363	11,8	-65,1	0,5	-27,7
elektroierīces un elektroiekārtas	213 116	10,5	-7,0	4,6	0,1
gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas	199 443	9,8	13,8 reizes	11,3 reizes	3,2 reizes
mehānismi un mehāniskās ierīces	158 666	7,8	-11,6	-4,1	-9,1
sauszemes transporta līdzekļi, to daļas	148 863	7,3	-8,6	4,2	-15,1
farmācijas produkti	81 789	4,0	-4,3	12,1	10,1
plastmasas un to izstrādājumi	66 394	3,3	-18,4	-1,1	-6,0
alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni	54 672	2,7	-17,6	-13,4	-14,6
koks un tā izstrādājumi, kokogle	45 155	2,2	-17,6	5,6	-13,6
dzelzs un tērauda izstrādājumi	44 952	2,2	-9,2	-2,7	3,0

2023. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 113 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.

2023. gada septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada septembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,9 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 7,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 1 procentpunktu, bet importā samazinājās par 3,4 procentpunktiem.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2023. gada septembrī

(faktiskajās cenās)

	Eksports			Imports
	milj. eiro	% no kopapjoma	pārmaiņas % pret 2022. g. septembri	milj. eiro	% no kopapjoma	pārmaiņas % pret 2022. g. septembri
Pavisam	1 519,1	100	-29,2	2 036,7	100	-18,3
Eiropas Savienības valstis	1 026,2	67,6	-27,3	1 529,5	75,1	-26,0
eirozonas valstis	783,7	51,6	-30,0	1 178,6	57,9	-29,1
NVS valstis	128,4	8,5	-20,5	68,8	3,4	-59,2
pārējās valstis	364,5	23,9	-36,5	438,4	21,5	71,3

Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu) eksporta samazinājums par 10,9 milj. eiro jeb 79,2 %, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt elektromotoru un elektroģeneratoru detaļu) eksporta samazinājums par 11 milj. eiro jeb 65,5 %, bet uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras (galvenokārt ortopēdisko piederumu) eksporta samazinājums par 2,2 milj. eiro jeb 68,9 %.

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu (galvenokārt rapšu vai ripšu sēklu) importa pieaugums par 3,4 milj. eiro jeb 63,8 %. Savukārt importa samazinājumu no Krievijas Federācijas galvenokārt ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 89,5 milj. eiro jeb 80 %, no Baltkrievijas – dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa samazinājums par 2,1 milj. eiro jeb 28,6 %.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2023. gada septembrī

(faktiskajās cenās)

	Eksports				Imports
	tūkst. eiro	% no kopapjoma	pārmaiņas % pret		tūkst. eiro	% no kopapjoma	pārmaiņas % pret
	tūkst. eiro	% no kopapjoma	2022. g. septembri	2023. g. augustu	tūkst. eiro	% no kopapjoma	2022. g. septembri	2023. g. augustu
Pavisam	1 519 149	100	-29,2	3,6	2 036 671	100	-18,3	8,5
Baltkrievija	13 409	0,9	-21,0	-3,7	14 028	0,7	-11,3	-13,1
Krievijas Federācija	85 712	5,6	-20,2	-12,6	44 310	2,2	-69,5	-21,1
Ukraina	22 368	1,5	-27,5	7,6	26 762	1,3	3,1	-6,6

2023. gada janvārī – septembrī preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 377 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 195. Savukārt 2022. gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 795 un 347. Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījuma skaita šajā periodā (piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi).

Preces no Krievijas Federācijas 2023. gada janvārī – septembrī importēja 297 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 224. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada deviņos mēnešos, bija attiecīgi 1 232 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 571 no Baltkrievijas.

2023. gada janvārī–septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 33,1 milj. eiro jeb 3,8 reizes, uz Kazahstānu – par 26,3 milj. eiro jeb 39 %, uz Uzbekistānu – par 14,5 milj. eiro jeb 28,4 %.

2023. gada janvārī–septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada deviņiem mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 20,5 milj. eiro jeb 3,7 reizes, no Kazahstānas – par 15,8 milj. eiro jeb 34 %, no Azerbaidžānas – par 1,9 milj. eiro jeb 63,6 %.

2023. gada janvārī – septembrī salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu par 103 uzņēmumiem, bet importā lielākais pieaugums Uzbekistānai par 23 uzņēmumiem.

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.

Metodoloģiskā informācija

*Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījuma vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c.

Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.