DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. oktobrī, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

“Sabiedrība par atklātību – Delna” prezentēs jaunāko pētījumu "Partiju iekšējā demokrātija Latvijā"

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Cik daudz mēs zinām par partiju iekšējo demokrātiju? Kā partiju iekšējā demokrātija ietekmē organizācijas darbību un attiecības ar biedriem? Kā partijas biedram efektīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā un sniegt devumu partijai un vēlētājiem? Aicinām apmeklēt biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) tiešsaistes pasākumu, kurā iepazīstināsim ar Delnas jaunāko pētījumu "Partiju iekšējā demokrātija Latvijā" un izstrādāto “Partijas biedra rokasgrāmatu”. Pasākums notiek konferenču platformā Zoom 2023. gada 3. novembrī plkst. 10.00–11.00 ar iepriekšēju reģistrāciju šeit ->.  

Partiju iekšējā demokrātija ir visai Latvijas sabiedrībai nozīmīgs jautājums, kam ilgstoši veltīts nepietiekami daudz uzmanības. Ar partiju sistēmas darbību saistāmas dažādas problēmas, tostarp sabiedrības zemā uzticēšanās partijām, ierobežotā līdzdalība to darbībā, pašu partiju mainīgums, neskaidrā ideoloģiskā orientācija, pārmērīgā atkarība no privātiem ziedotājiem un pārāk maza iekšējā demokrātija. Tikmēr pie varas esošās politiskās partijas lemj par valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem, kas saistoši visai sabiedrībai. Papildus tam jāpiemin, ka partijas saņem nozīmīgu valsts finansējumu – 2023. gadā tie ir 5 888 209,44 EUR. Būtiski, ka partijas to izmanto, lai jēgpilni iesaistītu biedrus partijas darbībā un piesaistītu jaunus biedrus, kā arī celtu savu kapacitāti. To papildina fakts, ka iedzīvotāju iesaistes līmenis partijās ir zems, līdz ar to palielinās riski, ka lēmumu pieņemšanā iesaistās vien neliels cilvēku daudzums un liela daļa sabiedrības netiek pienācīgi pārstāvēta. Viens no reālākajiem situācijas risinājumiem ir partiju iekšējās demokrātijas stiprināšana.

Delnas pētniece un projektu vadītāja Trīne Žagare norāda: “Lielākajās Latvijas partijās iestājušies 2166 un 1351 biedri, kamēr Igaunijas lielākajā partijā ir vairāk par 13 000 biedru, bet Lietuvā vairāk par 14 000. Attiecīgi ir svarīgi, ka publiskajā telpā tiek aktualizēta diskusija par to, kā partijas nodrošina, lai biedra viedoklis tiek sadzirdēts, parādot, ka biedrs nav tikai partijas vadības gribas izpildītājs.”  

Pētījumā "Partiju iekšējā demokrātija Latvijā" Delna analizēja partiju, kas pārstāvētas 13. un/vai 14. Saeimā pieeju iekšējās demokrātijas organizēšanā, partiju vēlēšanu kandidātu sarakstu izveides un programmu veidošanas process, kā arī pievērsta uzmanība citiem partijas biedru iesaistes jautājumiem. Delnas pētnieki intervēja partiju biedrus un valdes locekļus un analizēja partiju statūtus. Pētījumā piedalījās 10 politiskās partijas – Liepājas partija, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība, Kustība "Par!”, Latvijas Attīstībai, Konservatīvie, “PROGRESĪVIE", Latvijas Reģionu Apvienība, LATGALES PARTIJA. Lai analizētu iekšējās demokrātijas mehānismus pārējās 13 partijās, pētīti to statūti un publiski pieejamā informācija. Izpēte tika veikta no 2023. gada aprīļa līdz jūnijam.  

Partiju iekšējās demokrātijas izpētes procesā apstiprinājās bažas par nepietiekamu partijas biedru iesaisti lēmumu pieņemšanā. Pirmkārt, par atklātības trūkumu partijās liecina ierobežotā informācija par iekšējās demokrātijas procesiem, kas bieži vien aprobežojas ar formālo informāciju partijas statūtos, kuros biedru iesaiste lielākajā daļā gadījumu aprakstīta tikai vispārīgi. To papildina arī fakts, ka tikai 10 no 23 partijām, kas bijušas pārstāvētas 13. un/vai 14. Saeimā, atsaucās uz aicinājumu piedalīties intervijā. Plašākai sabiedrībai līdz ar to tiek liegta iespēja saprast, kā notiek lēmumu pieņemšana katrā partijā, neradot pozitīvu priekšstatu par atklātu un demokrātisku vidi. No otras puses nepietiekamu izpratni par biedru iesaisti lēmumu pieņemšanā atspoguļo arī pašu biedru sniegtās atbildes, liekot domāt, ka līdzdalības mehānismu skaidrošanai un tās veicināšanai nav pievērsts pietiekami uzmanības. 

Papildus informācijas trūkumam jārunā arī par tās saturu. Saistībā ar kandidātu sarakstu izveides procesu jāizceļ, ka nevienai partijai nav iekšēja normatīvā akta ar skaidriem kritērijiem, pēc kā vērtēt kandidātus, tāpat vien daļā partiju paredzēta iespēja biedriem vērsties pēc skaidrojuma par konkrētā kandidāta izvēli. Ne visas partijas ir skaidrojušas to reģionālo nodaļu, jauniešu organizācijas un citu struktūrvienību iesaistes mehānismus, liekot apšaubīt, cik liela ir reālā ierindas biedra ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu. Jāņem vērā, ka lēmumu pieņemšanai ir vairāki posmi un iesaiste tikai pašā sākumā nenozīmē, ka beigās biedru viedoklis ir ņemts vērā. Svarīgi rast balansu, lai nodrošinātu iesaisti, bet arī lieki nepagarinātu procesu. Tas pats attiecas arī uz programmas izstrādes procesu.

Uz pastāvošajiem riskiem norāda atsevišķu partiju prakse pāris partijas vadošo līderu viedokli vērtēt augstāk par citiem. Īpaši problemātiskas ir Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur partiju biedri no reģioniem ir mazāk iesaistīti, līdz ar to arī reģionos dzīvojošās sabiedrības viedokļu pārstāvēšana ir ļoti ierobežota, kas var daļēji skaidrot arī zemo līdzdalību vēlēšanās.  

Šo un citu biedru iesaistes mehānismu pilnveide, kā arī skaidra komunikācija par tiem var ne tikai veicināt iedzīvotāju izpratni par partiju darbību un biedram sniegtajām iespējām, bet arī attīstīt partiju pozitīvo tēlu sabiedrībā, mazinot ar informācijas pieejamības un atklātības trūkumu saistītas neuzticības rašanos. 

Delnas pētnieks un pretkorupcijas eksperts Olafs Grigus uzsver: "Partiju iekšējās demokrātijas spēcināšana ir būtiska ne tikai, lai attīstītu organizācijās veselīgu iekšējo konkurenci un mudinātu politiķus izstrādāt kvalitatīvāku politikas piedāvājumu, bet arī, lai spēcinātu biedru un partijas atbalstītāju īstenoto savas organizācijas amatpersonu darbības uzraudzību. Abi šie aspekti ir nepieciešami, lai mazinātu politiķu negodprātību."  

Jāizceļ pašu biedru loma partijas iekšējās demokrātijas stiprināšanā, kuras veicināšanu Delna vēlas motivēt, radot “Partijas biedra rokasgrāmatu". Tā ir veidota, lai paplašinātu partiju biedru un plašākas sabiedrības izpratni par biedru tiesībām un pienākumiem, partijas iekšējo struktūru, institūcijām, kā arī partijas biedru līdzdalības mehānismiem. Delna raksturo arī specifiskus jautājumus, piemēram, biedru loma partijas darba un biedru uzraudzībā, partijas dalību partiju apvienībā.  

Politiskajām partijām un Saeimai ir jāsper mērķtiecīgi soļi, lai Delnas pētījums un rokasgrāmatas izveide ir kā pamats aicinājumam runāt par partiju iekšējās demokrātijas mehānismiem Latvijas sabiedrībā un partijās – gan biedru vidū, gan no partiju vadošo politiķu puses kongresos, valdes sēdēs un citos formātos. Tas jādara ar mērķi kopīgi veidot atvērtu vidi pārmaiņām partiju iekšējā kultūrā, uzsverot funkcionējošu demokrātisko mehānismu nozīmi ne tikai pašā partijā, bet politisko partiju sistēmas kvalitātes pilnveidē nacionālā līmenī. 

Pēc pasākuma pētījums un rokasgrāmata ikvienam interesentam būs pieejami Delnas mājaslapā. Partiju pētījumā izklāstītās rekomendācijas partiju iekšējās demokrātijas veicināšanai nosūtīsim Saeimas frakcijām un politiskajām partijām. 

Aicinām reģistrēties pasākumam (reģistrācijas saite šeit ->, visiem reģistrētajiem dalībniekiem pirms pasākuma nosūtīsim Zoom saiti. Prezentācijas pasākumu ierakstīsim un plānojam to publicēt Delnas mājaslapā pēc pasākuma. Prezentāciju varēs vērot arī Delnas Facebook. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI