Sarunu cikls par nākamā gada un vidēja termiņa budžetu sākās jau gada pirmajā pusē pavasarī, LPS organizējot sarunas ar nozaru ministrijām. Tradicionāli svarīgākās sarunas ir ar Finanšu ministriju, pēc kurām tiek sagatavots MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam, kas ir nozīmīga valsts budžeta likumprojekta sastāvdaļa. Savukārt protokolā ir noteikta vienošanās un atšķirīgie viedokļi finanšu jomā, kā arī par nozaru jautājumiem.
Sarunas ar nozaru ministrijām bija konstruktīvas un šogad esam panākuši vairākas svarīgas vienošanās par pašvaldību budžetu 2024. gadā un vidējā termiņā. Būtisks pienesums panāktajam rezultātam bija tikšanās ar Ministru prezidenti, tāpēc pateicamies valdības vadītājai un arī ministrijām par uzklausīšanu. Tomēr par jautājumiem, kur neesam panākuši vienošanos, mēs turpināsim uzstāt un meklēt risinājumus, jo tā ir mūsu kopīga atbildība. Pašvaldībās nodokļu ieņēmumi ir bijuši mazāki par inflācijas apmēru. Šobrīd ir sasniegts tas slieksnis, kad pašvaldībām patiesi vairs nav līdzekļu, jo situācija ar citiem gadiem atšķiras tieši ar būtisko izdevumu kāpumu, kas nav saistīta ar pašvaldību. Valsts prioritātei ir jābūt reģionālo atšķirību mazināšanai. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu valstī kopumā, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus, ieguldīt attīstībā un iedzīvotāju labklājībā. uzver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam, 2024. gadā vidējais pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugums būs 8,1%. Lai atbalstītu 19 pašvaldības ar mazāko ieņēmumu pieaugumu un zemākajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, sarunās ar Ministru prezidenti panākta vienošanās, ka no valsts budžeta tiek piešķirta vienreizēja dotācija 7 milj. eiro apmērā. Savukārt visām pašvaldībām deinstitucionalizācijas pakalpojuma īstenošanai būs pieejami papildus 5,5 milj. eiro, nodrošinot pašvaldībām valsts budžeta līdzfinansējumu 30% apmērā aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Vienošanās paredz arī dabas resursa nodokļa daļas ieskaitīšanu pašvaldību budžetos. Pusēm ir vienots viedoklis par to, ka nekavējoties jāuzsāk kopīgs darbs pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveides.
Vienlaikus saglabāts atšķirīgus viedokļus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali pašvaldību budžetam 80% apmērā, azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļas 25% apmērā atjaunošanu pašvaldību budžetā. Vienošanās panākta par pašvaldību ikgadējo pieļaujamo aizņēmuma palielinājumu 2024. gadā 198,7 milj. euro, tajā skaitā 23,6 milj. euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” mērķu sasniegšanai, un 2025. un 2026. gadā 118 milj. euro. Tāpat panākta vienošanās par galvenajām pašvaldību aizņēmumu prioritātē, un mērķiem 2024. - 2026 gadam.
Savukārt saistībā ar kredītiem puses vienojušās. ka Valsts kasei ir tiesības veikt grozījumus pašvaldību valsts aizdevuma līgumos, samazinot 2024. gadā plānotos pamatsummas maksājumus ne vairāk kā par aizdevuma procentu maksājuma pieaugumu, kas veidojas starp 2023. gada aizdevuma procentu kopsummu un 2024. gada aizdevuma procentu kopsummu, attiecīgi precizējot aizdevuma atmaksas grafiku un ievērojot noteiktos nosacījumus.
Nozaru ministriju jautājumos protokolā nostiprināta vienošanās par atbalstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), lai nodrošinātu tā sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, sniedzot savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem dažādās bīstamās situācijās, glābjot cilvēku dzīvības, materiālās vērtības un novēršot vides apdraudējumus, kā arī nodrošinātu optimālu, balstītu uz risku novērtējumu, struktūrvienību tīklojumu. VUGD struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanas nodrošināšanai 2024. gadā un turpmāk ik gadu piešķirs 2 569 686 euro, savukārt atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem 2024. gadā un turpmāk ik gadu paredzēti 27 528 335 euro. Savukārt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm 2024. gadā noteikts atbalsts 2 580 156 euro apmērā, bet 2025. gadā – 2 580 156 euro, 2026. gadā – 2 580 156 euro.
Tāpat protokolā ietverta vienošanās par veselības punktu izveides termiņa pārcelšanu uz 2026.gada 1.janvāri, nodrošinot vienreizēju mērķdotāciju to izveidei līdz 2025.gada 31.decembrim. Panākta arī vienošanās par meliorācijas sistēmu atjaunošanas projektu finansējumu. Zemkopības ministrijai, izstrādājot MKnoteikumu projektu par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2023. – 2027. gada plānošanas periodam, plānotā finansējuma 3,4 milj. euro apmērā ietvarā atbalstīt arī pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanas projektus. Savukārt Zivju fondam paredzētās valsts budžeta dotācijas palielināšana no 2025.gada.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju būs jāsagatavo priekšlikums par pašvaldībām nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem sākot no 2025.gada.
Sarunas turpināsies par katru Eiropas Savienības direktīvas vai regulas projektu vides jomā, lai apzinātu prasību ieviešanas izmaksas, laika grafiku, kompetenču sadalījumu. Ja visu prasību īstenošanai valsts un pašvaldību budžetu līdzekļi būs nepietiekami, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jānosaka prioritārie pasākumi, vienlaikus izvērtējot atsevišķu prasību neieviešanas sekas.
Ministru kabinets un LPS saglabā atšķirīgus viedokļus satiksmes jomā, proti, par tranzītielu finansēšanu un uzturēšanu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļu infrastruktūrai un valsts vietējo autoceļu atjaunošanu. LPS uztur viedokli, ka jāizstrādā ilgtermiņa tranzītielu finansēšanas un uzturēšanas politiku, lai nodrošinātu reģionālo centru, vietējās nozīmes centru un apdzīvoto vietu sasaisti ar reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Tāpēc nepieciešams palielināt valsts budžeta finansējuma bāzi vismaz par 2 milj. euro. Tāpat protokolā ietverts LPS viedoklis, ka, lai nodrošinātu pārvadājumus pilsētas nozīmes maršrutos, kā arī reģionālos pārvadājumus ar autobusiem atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, 2024. gadā nepieciešams rast papildu valsts budžeta līdzekļus 16,4 milj. euro apmērā.
Protokolā saglabātas domstarpības par vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveides kritērijiem un prioritātēm, un visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta. Lai izveidotu optimālu un ilgtspējīgu vispārējās izglītības iestāžu tīklu Latvijā: tīkla reformā jāņem vērā kritērijus par sabiedriskā vai pašvaldību transporta nodrošinājumu izglītojamo pārvadājumiem, ceļu stāvokli un ceļā uz/no izglītības iestādes pavadīto laiku, dienesta viesnīcu pieejamību. Tāpat LPS uztur viedokli - jāparedz, ka minimālais izglītojamo skaits klasē vai klašu grupā pamatizglītības pakāpē ir pašvaldību kompetence.
Nelielas atšķirības viedokļos saglabājas par kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim 2025.gadā u.c. LPS viedoklis ir, ka līdz 2024.gada 1.jūnijam ir jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas nodrošinās, ka 2023.gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze un metodika tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025.gadā.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam kopā ar valsts budžeta likumprojektu iesniegs Saeimā 3. novembrī.
