Valsts prezidents pauda pārliecību, ka pieaugošās dezinformācijas un hibrīdkara apstākļos ir jānodrošina Latvijas reģionu iedzīvotājiem nepastarpināts un kvalitatīvs sabiedriski nozīmīgu politikas, ekonomikas un kultūras notikumu atainojums un padziļināta procesu analīze. “Ņemot vērā reģionālo mediju specifiku, jo īpaši valsts pierobežas novados, ir jārod efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansiālu atbalstu Latvijas reģionālajiem un vietējiem medijiem,” tikšanās laikā uzsvēra E. Rinkēvičs.
Sarunā Valsts prezidents uzklausīja kultūras ministres redzējumu par Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto apņemšanos no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos veidot saturu tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Puses arī pārrunāja ieceri par sabiedrisko mediju apvienošanu. Valsts prezidents sarunā aktualizēja jautājumu, kā pēc sabiedrisko mediju apvienošanas tiks nodrošināta redakcionālā neatkarība un kāds būs praktiskās uzraudzības mehānisms pār apvienotā medija redakcionālo neatkarību.
Tikšanās laikā Valsts prezidents vērsa kultūras ministres uzmanību, ka Liepājai kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētai 2024. gadā valsts finansējums nav atvēlēts, kas būtiski kavēs Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanas uzsākšanu. Piemēram, finansējuma neesamība 2024. gadā būtiski kavēs nacionāla un starptautiska līmeņa projektu konkursu izsludināšanu, jauniešu un brīvprātīgo programmas izveidošanu. Šobrīd Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem nodrošināt 2024. gadam nepieciešamo finansējumu Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmas realizācijai pilnā apmērā tikai no pašvaldību budžetiem ir neiespējami.
