Vides ministru padomes sanāksmē vienbalsīgi tika apstiprināti ES Padomes secinājumi par ES nostāju, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) līgumslēdzēju pušu konferencei (COP 28), kas no š.g. 30.novembra līdz 12. decembrim notiks Dubaijā.
Secinājumos uzsvērta nepieciešamība būtiski palielināt globālās klimata ambīcijas, lai, saskaņā ar Parīzes nolīgumu1, ierobežotu vidējās globālās gaisa temperatūras kāpumu 1.5°C robežās. Uzsvērts, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams virzīties uz subsīdiju pārtraukšanu fosilā kurināmā izmantošanai. Secinājumos uzskaitītas šādas prioritātes COP 28 – veiksmīgi noslēgt pirmo starptautiskā stāvokļa izvērtējumu (Global stocktake), nepieciešamība pieņemt ambiciozākus lēmumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) ierobežošanai, noslēgt darbu pie globālā pielāgošanās mērķa, darba turpināšana pie jaunā kolektīvā kvantitatīvā klimata finansējuma mērķa u.c.
Papildus kontekstā ar UNFCCC konvenciju un COP28 konferenci, Padome apstiprināja arī atjaunoto ES un tās dalībvalstu nacionāli noteikto devumu (nationally determined contributions, NDC) – ES un tās dalībvalstu solījumu, atbilstoši ES likumdošanai, līdz 2030.gadam samazināt to SEG par 55% salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
Ministri sanāksmē vienojās arī par Regulas priekšlikumu, kas paredz samazināt CO₂ emisijas lielas noslodzes (vidējas un lielas kravnesības automobiļi un lielas kravnesības autobusiem) transportlīdzekļu sektorā. CO2 emisiju standartu stiprināšanas mērķis ir veicināt ES klimata mērķu sasniegšanu.
Tāpat ministri panāca vienošanos par Direktīvas priekšlikumu Komunālo notekūdeņu direktīvas pārskatīšanai. Šis priekšlikums paplašina direktīvas tvērumu un uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm izstrādāt jaunus plānus par savāktajiem notekūdeņiem no lietus ūdens lielajās pilsētās. Ministru panāktā vispārējā pieeja darbosies kā mandāts sarunām ar Eiropas Parlamentu šī tiesību akta galīgajā izstrādē.
KEM vērš uzmanību, ka UNFCCC (Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām) ir daudzpusējs līgums, kura mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas tādā līmenī, kas novērš bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Šī konvencija stājās spēkā 1994.gadā un to ir ratificējušas 198 valstis, t.sk. Latvija (1995.gadā). Plašāk: https://unfccc.int/
1 Parīzes nolīgums ir UNFCCC ietvaros atsevišķi noslēgts daudzpusējs līgums, kura mērķi ietver nepieciešamību ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā arī uzsver nepieciešamību vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Parīzes nolīguma Pusēm ik pēc 5 gadiem jāiesniedz savs nacionāli noteiktais devums (NDC) jeb klimata pārmaiņu samazināšanas mērķis. Katrā nākamajā 5 gadu ciklā šim devumam jābūt ambiciozākam nekā iepriekš. Parīzes nolīgums stājās spēkā 2016.gadā, un to ir ratificējušas 196 valstis, t.sk. Latvija (2016.gadā). Parīzes nolīguma teksts pieejams šeit.
