Š.g. 13. oktobrī Plovdivā, Bulgārija tika organizēts iniciatīvas atklāšanas pasākums. Tā ietvaros notika paneļdiskusija, kurā jomas pārstāvji un eksperti sprieda par to, kādi varētu būt reģionālo bioekonomikas un pārtikas sistēmu inovāciju ieleju darbības pamatprincipi. Pasākuma paneļdiskusijā kā inovāciju ielejas kandidātu aicināja piedalīties arī Vidzemes plānošanas reģionu (turpmāk arī VPR), kuru pārstāvēja VPR attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. Viņa pastāstīja par Vidzemes reģiona bioekonomikas un pārtikas sistēmas attīstības gaitu, tostarp iepazīstināja ar reģiona profilu, priekšrocībām un izaicinājumiem.
Pasākumā piedalījās augsta līmeņa Eiropas Savienības (ES) amatpersonas; ar savu klātbūtni pagodināja arī Bulgārijas premjerministrs Nikolajs Deņkovs (Nikolai Denkov). Apmeklētāju vidū bija arī pārstāvji no esošām un potenciāli augošām bioekonomikas un pārtikas sistēmu ielejām, svarīgākie bioekonomikas jomas spēlētāji un akadēmiskā sektora pārstāvji.
VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja L. Gercāne paneļdiskusijā akcentēja pastāvošo sasaisti starp reģiona bioloģisko resursu prasmīgu apsaimniekošanu un vietējo iedzīvotāju labklājības līmeni. “Vidzeme ir bioloģiskajiem resursiem bagāts reģions, taču inovācijas plašākai attīstībai uzņēmumiem nepieciešama pieeja jaunākajiem pētījumiem, pasaules līmeņa ekspertīzei, inovāciju infrastruktūrai, un tiem jāveido ciešākas sadarbības saites savā starpā gan valsts līmenī, gan arī pāri robežām,” teica L. Gercāne.
Klātesošajiem stāstot par Vidzemes reģiona profilu un inovāciju ekosistēmas elementiem, tika iezīmēti virzieni, kuros Vidzemē uzsākta stabila attīstība: bioloģiskās pārtikas izejvielu un produktu attīstīšana, augu izcelsmes proteīnu ieguve, jaunu produktu izstrāde no ražošanas blakusproduktiem, inovatīva iepakojuma izstrāde, lauksaimniecības un lopkopības robotizācija, bioreģiona dibināšanas iniciatīva, digitalizācijas attīstība uzņēmumos, inovāciju laboratoriju izveide un darbība, hakatoni kā jaunu inovāciju radīšanas platforma.
Vienlaikus VPR pārstāve norādīja, ka Vidzemē ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kas var atsaukties uz produktivitāti, kā arī uz zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju infrastruktūras pieejamību. Jau šobrīd izaicinājums tiek risināts, stiprinot sadarbību ar citiem reģioniem, izmantojot izpētes un attīstības centru piedāvātos pakalpojumus, meklējot un arī pašiem piedāvājot tirgū trūkstošās zināšanas, kā arī pārdomāti izmantojot pieejamos resursus un infrastruktūru.
Kontekstam
Reģionālā inovācijas ieleja ir Eiropas Komisijas rosināta iniciatīva, ar ko saprot tādas teritorijas, kas apņēmušās ieguldījumus koncentrēt pētniecībā un inovācijā, piedalīties reģionālās politikas attīstības procesos un sadarboties starpreģionu inovācijas projektu attīstīšanas nolūkos. Jaunais Bioekonomikas un pārtikas sistēmu jomas inovāciju ielejas koncepts ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas izriet no Jaunās Eiropas Inovācijas programmas (angļu valodā - New European Innovation Agenda) uzstādījumiem un tika izveidots kopā ar ES dalībvalstīm Eiropas Bioekonomikas politikas foruma ietvaros.
L. Gercāne uzskata: “Eiropas Komisija savā jaunajā inovāciju politikā apliecina vēlmi mazināt reģionu inovācijas attīstības negatīvās atšķirības. Taču būs liels izaicinājums panākt, ka tas patiesi realizējas.”
Iniciatīvas aizsācēji uzskata, ka inovāciju ielejas slēpj sevī potenciālu atbalstīt un paātrināt bioekonomikas attīstību reģionos, kā arī izlīdzināt bioekonomikas attīstības dažādos līmeņus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Kopumā Eiropas Savienībā plānots izveidot vismaz 100 tematiskās inovācijas ielejas, procesā iesaistot arī tos reģionus, kuros jāstiprina inovācijas kapacitāte. Reģionālo inovācijas ieleju darbības atbalstam Eiropas Komisija paredzējusi novirzīt finanšu resursus 122 miljonu apmērā projektu ideju realizēšanai.
