Sadarbībā ar Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (Joint Research Centre – JRC) ekspertiem Vidzemes plānošanas reģionā tuvākajos mēnešos tiks izvērtēta datu pieejamība un identificēti piemērotākie rādītāji, lai raksturotu pašreizējo situāciju un novērtētu progresu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) ieviešanā reģionā.
Ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana reģiona attīstības plānošanā veicina līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, vides aizsardzību un sabiedrības labklājības stiprināšanu, kā arī palīdz saskaņot reģiona rīcības virzienus ar nacionālajām un Eiropas prioritātēm. Savukārt dati un rādītāji palīdz izvērtēt, kurās jomās nepieciešami uzlabojumi, precīzāk noteikt attīstības prioritātes un sekot līdzi tam, kā īstenotās rīcības veicina izvirzīto mērķu sasniegšanu.
2025. gada 27. martā Briselē, Eiropas Reģionu komitejā, norisinājās projekta atklāšanas pasākums. Tajā piedalījās pārstāvji no Eiropas Parlamenta, Eiropas Reģionu komitejas, Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāta un Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat. Pasākumā galvenā uzmanība tika veltīta IAM īstenošanai reģionos, fokusējoties uz jautājumiem par iespējamiem uzraudzības mehānismiem un IAM integrēšanu vietēja līmeņa lēmumu pieņemšanas procesos.
Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa, projektu vadītāja Eva Meijere un Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne, kura piedalījās arī apaļā galda diskusijā “Politikas integrācija un pārvaldība IAM kontekstā” (Policy Integration and Governance for the SDGs).
Diskusijā tika aktualizēts viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijā – kvalitatīvu datu trūkums reģionālajā līmenī, kas apgrūtina iespēju novērtēt progresu IAM ieviešanā un pieņemt datos balstītus lēmumus.
L. Gercāne norāda:“Šis projekts ļauj Vidzemes plānošanas reģionam spert būtisku soli, lai uzlabotu IAM uzraudzību, izmantojot datus un rādītājus, kas atspoguļo reģiona situāciju un vajadzības. Joprojām pastāv būtisks izaicinājums – lielākā daļa informācijas par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu Latvijā ir pieejama tikai valsts līmenī. Tas ierobežo reģionu un pašvaldību spējas izvērtēt progresu savā teritorijā un pieņemt datos balstītus lēmumus attīstības plānošanā. Šo situāciju ir būtiski mainīt, lai nodrošinātu līdzsvarotu un datos balstītu attīstību visos pārvaldības līmeņos!”
Pasākuma diskusijās tika aplūkota IAM nozīme ilgtspējīgas un noturīgas attīstības veicināšanā, kā arī apspriesti praktiski soļi, kā reģionos varētu uzlabot datu pieejamību un izmantot uzraudzības pieejas ikdienas darbā.
Atgādinām, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) ANO dalībvalstis apstiprināja Ģenerālajā asamblejā 2015. gadā. Noteikti 17 mērķi un 169 apakšmērķi, kas sasniedzami līdz 2030. gadam, lai veidotu pasauli ilgtspējīgāku un risinātu tādas sociālās, vides un ekonomikas attīstības problēmas kā nabadzība, bads, veselības aprūpes un izglītības pieejamība un kvalitāte, globālā sasilšana, dzimumu līdztiesība, ūdensapgāde un sanitārija, enerģijas ieguve, urbanizācija, dabas aizsardzība, sociālais taisnīgums, mediju drošība, vārda brīvība u. c.
