Lektore Kristīna Briķe ir šobrīd notiekošā Dauderu parka rekonstrukcijas projekta autore. Viņa arhitektes izglītību ieguvusi RTU (1997), specializējoties ainavu arhitektūrā.
Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, pieteikšanās līdz 19. oktobrim, zvanot pa tālruni 67392229, 67391780 vai sūtot e-pastu uz dauderi@lnvm.lv. Ieejas maksa - muzeja apmeklējuma biļete.
Ainava ap alusdarītavu “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) tika kopta jau kopš rūpnīcas pirmsākumiem 1860. gados, tomēr privātu parku pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta šeit iekārtoja līdz ar rūpnīcas īpašnieka, vācbaltiešu fabrikanta Ādolfa fon Bingnera ģimenes villas uzcelšanu 1897. gadā. Izmantojot dabisko reljefu, tika iekārtots ainavisks parks ar ūdenstorni-mākslīgām pilsdrupām, mākslīgu ūdenskrātuvi ar strūklaku, tenisa laukumu, siltumnīcām, pastaigu celiņiem un apstādījumiem.
1937. gadā, gatavojot ēku nodošanai Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, veica arī visaptverošus parka atjaunošanas darbus. No 1937. līdz 1940. gadam parks tika vērienīgi labiekārtots kā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences neatņemama daļa. Padomju okupācijas laikā parks nonāca rūpnīcas “Aldaris” pārziņā un ilgu laiku būtiski parka uzlabošanas vai atjaunošanas darbi netika veikti. Parks laika gaitā ieguva Aldara parka nosaukumu, bet šogad oficiāli atguva Dauderu parka vārdu.
1990. gadā Dauderu namā ierīkoja muzeju, kura kodolu veido trimdā vāktā Latvijas kultūrvēsturisko liecību kolekcija. Rekonstrukcijas projekta ietvaros daļēji tika atjaunots arī dārzs ap savrupnamu. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli. Kopš 2010. gada Dauderi ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa un pēdējos gados ap māju esošie stādījumi vairākkārt pilnveidoti. Pašlaik Rīgas dome sadarbībā ar pilnsabiedrību “Guliver Construction” un arhitektu biroju “ARH stadija” īsteno arī tās īpašumā esošās Dauderu parka daļas vērienīgu pārbūvi.
