Pērn graudaugu sējumos izmantotas 874,5 tonnas pesticīdu1, kas ir par 173,8 tonnām jeb par 24,8 % vairāk nekā 2017. gadā, kad tika veikts pēdējais pesticīdu apsekojums graudaugiem, lauka pupām un rapsim. Vienam hektāram graudaugu sējumu izmantotais pesticīdu apjoms palielinājies no 1,0 kg 2017. gadā līdz 1,12 kg 2022. gadā.
2022. gada laikapstākļi veicināja nepieciešamību lietot vairāk herbicīdu
Kopš 2017. gada graudaugu sējumu platība palielinājusies par 10,9 %, līdz ar to pieaudzis arī kopējais graudaugiem izmantoto pesticīdu apjoms.
Pesticīdu lietošanas daudzumu ietekmē arī attiecīgā gada sējumu struktūra (ziemāju sējumos augu aizsardzības līdzekļus lieto arī rudenī). Ziemāju kultūraugu īpatsvars visā graudaugu sējumu platībā palielinājies no 53 % 2017. gadā līdz 66 % 2022. gadā.
Klimatiskie apstākļi ietekmē slimību izplatību un kaitēkļu populāciju, savukārt nokrišņu daudzums stimulē nezāļu augšanu. 2022. gada laikapstākļi veicināja nezāļu populācijas attīstību un pieauga nepieciešamība lietot vairāk herbicīdu. Vidēji vienam graudaugu sējumu hektāram izmantoto herbicīdu apjoms pieaudzis no 0,36 kg 2017. gadā līdz 0,51 kg 2022. gadā, kas būtiski ietekmēja kopējo graudaugiem lietoto pesticīdu apjoma pieaugumu.
Visintensīvāk herbicīdi lietoti ziemas kviešu sējumos – 73,3 % no kopējiem graudaugu sējumos izmantotajiem herbicīdiem. Ziemas kviešu sējumu platība piecu gadu laikā ir pieaugusi par 117,7 tūkst. hektāru jeb 35,5 %.
Herbicīdu izmantošanas pieaugums vērojams visās graudaugu kultūraugu sējumu platībās, izņemot ziemas miežus un griķus. Vienam ziemas kviešu sējumu hektāram izmantoto herbicīdu apjoms pieaudzis no 0,36 kg 2017. gadā līdz 0,64 kg 2022. gadā, vasaras kviešu – attiecīgi no 0,28 kg līdz 0,37 kg, vasaras miežu – no 0,26 kg līdz 0,42 kg un auzu – no 0,18 kg līdz 0,25 kg.
“Garāki rudens periodi un siltākas ziemas rada labvēlīgus pārziemošanas apstākļus divdīgļlapju nezālēm ziemāju labību sējumos, kuru ierobežošanai lauksaimnieki izmanto selektīvos herbicīdus, piemēram MCPA, kuram raksturīga salīdzinoši liela deva uz hektāru,” uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers.
Samazinājies izmantoto fungicīdu apjoms
Vienam graudaugu sējumu hektāram izmantoto fungicīdu un augu augšanas regulatoru apjoms piecu gadu laikā ir samazinājies – fungicīdu no 0,24 kg 2017. gadā līdz 0,22 kg 2022. gadā, augu augšanas regulatoru – attiecīgi no 0,44 kg līdz 0,39 kg. Insekticīdu lietojums 2022. gadā bija maznozīmīgs, kas skaidrojams ar zemu kaitēkļu intensitātes pakāpi ražas gadā un arī ar mazu lietojuma devu vienam hektāram.
Ziemas kviešiem lietoto fungicīdu apjoms vienam sējumu hektāram samazinājies no 0,38 kg 2017. gadā līdz 0,31 kg 2022. gadā, vasaras kviešiem attiecīgi no 0,20 kg līdz 0,15 kg, vasaras miežiem – no 0,13 kg līdz 0,11 kg.
Ziemas kviešiem lietoto augu augšanas regulatoru apjoms vienam sējumu hektāram samazinājies no 0,71 kg 2017. gadā līdz 0,59 kg 2022. gadā, vasaras kviešiem attiecīgi no 0,30 kg līdz 0,23 kg, rudziem – no 0,44 kg līdz 0,23 kg, ziemas miežiem – no 0,25 kg līdz 0,17 kg.
Rapša sējumu apstrādei izmantotas 156,9 tonnas pesticīdu, kas ir par 9,2 tonnām jeb 6,2 % vairāk nekā 2017. gadā. Izmantoto kopējo pesticīdu apjoma pieaugumu ietekmēja ievērojams rapša sējumu platību pieaugums – par 42,9 tūkst. hektāru jeb 36,5 %. Vidēji vienam rapša sējumu hektāram izmantoto pesticīdu apjoms samazinājies no 1,26 kg 2017. gadā līdz 0,98 kg 2022. gadā.
Lauka pupu platībās izmantotas 36,2 tonnas pesticīdu, kas ir par 33,3 tonnām jeb 48,1 % mazāk nekā 2017. gadā. Lauku pupu platība samazinājusies par 16,9 tūkst. hektāru jeb 39,8 %.
Vienam sējuma hektāram visvairāk lietoti herbicīdi ziemas kviešu sējumos – vidēji 0,64 kg, ziemas rapša – 0,59 kg, vasaras rapša – 0,58 kg, ziemas miežu – 0,49 kg, lauka pupu – 1,25 kg. Augu augšanas regulatori lietoti 0,59 kg vidēji vienam ziemas kviešu sējumu hektāram, bet insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz.
Lietoto herbicīdu īpatsvars graudaugiem izmantoto pesticīdu apjomā 2022. gadā veidoja 45,1 % (2017. gadā – 30,3 %), rapša sējumos attiecīgi 59,9 % (2017. gadā – 78,8 %), bet lauka pupu platībās – 88,2 %.
Graudaugu, rapša un lauka pupu sējumos lietoto darbīgo vielu skaits samazinājies no 100 darbīgajām vielām 2017. gadā līdz 86 vielām 2022. gadā. Graudaugu sējumos izlietoto herbicīdu apjomā 61,5 % veidoja trīs darbīgās vielas – 27,9 % glifosāts, 18,0 % – MCPA un 15,6 % prosulfokarbs, bet izlietoto fungicīdu apjomā 64,4 % veidoja četras darbīgās vielas – 30,5 % protiokonazols, 12,9 % – spiroksamīns, 10,9 % – tebukonazols, 10,1 % – piraklostrobīns. Augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds veidoja 79,6 % no kopējā graudaugu sējumos izmantotā augu augšanas regulatoru apjoma.
Rapša sējumos 77,2 % no lietotajiem herbicīdiem veidoja trīs darbīgās vielas – metazahlors – 41,7 %, glifosāts – 25,0 % un dimetahlors – 10,5 %. Lauka pupu platībās 39,6 % no izmantotajiem herbicīdiem veidoja aklonifēns.
1 Augu aizsardzības līdzekļi pārrēķināti darbīgās vielās (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem).
