Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, klātesošie – pašvaldības, valsts institūcijas, lauksaimnieku organizācijas, biedrības, nodibinājumi, iedzīvotāji un citas iesaistītās puses – būs aicināti parakstīt labās gribas memorandu.
Forumā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pieteikšanās forma ŠEIT.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa uzsver: “Mēs esam atbildīgi par mūsu dabu, tās bagātību, sugu daudzveidību un to, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Esot Gaujas Nacionālā parka centrā, mums jo īpaši jādomā par to, kā veicināt harmonisku un ilgtspējīgu attīstību. Bioreģiona izveide nešaubīgi veidos pašvaldību nākotnes redzējumu un pieeju klimata jautājumiem, tāpat tas var palīdzēt augt vietējai uzņēmējdarbībai un vairot tūrisma potenciālu reģionam. Priecājos, ka šis forums ir kopdarbs, jo tas pierāda, ka šis jautājums ir būtisks gan Vidzemes pašvaldībām, gan valsts iestādēm, gan ar vidi saistītām organizācijām. Lai top!”
Forums tiks atklāts plkst. 10.00 un sastāvēs no trīs daļām. Ievadā runāsim par Eiropas un pasaules valstu praksi bioreģionu izveidošanā, bioloģiskās pārtikas ražošanu un tā tirgu. Otrajā daļā iepazīsimies ar ieguvumiem no ilgtspējīgās resursu pārvaldības – veselīga pārtika izglītības iestādēs, kooperāciju loma bioloģiskās saimniecības attīstībai, lēnais tūrisms un bezatkritumu pieeja resursu apsaimniekošanā. Savukārt forumā noslēdzošajā daļā runāsim par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā un labās gribas memoranda tapšanas procesu.
Gaujas Nacionālais parks ir lielākā, vecākā un pazīstamākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas jau izsenis zināma kā izcila ainaviska teritorija ar lielu dabas daudzveidību un bagātu kultūrvēsturisko mantojumu. Jau šodien parka teritorijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības ir lielākas nekā vidēji Latvijā, un šeit strādā daudz nelielu saimniecību un uzņēmumu, kas ražo un pārstrādā augstvērtīgu pārtiku, uztur tradicionālo lauku vidi, dzīvesveidu un arī ainavu. Kopīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, vēlamies veidot ilgtspējīgu, tīru, uz izaugsmi un attīstību virzītu vidi – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
