“Ja pašvaldība noteikumus nav izdevusi, faktiski veidojas absurda un suņiem ļoti nedraudzīga situācija – pastaigā ļauts pārvietoties tikai pavadā. Nepietiekama dzīvnieka noslodze noved pie neatbilstošas uzvedības – riešanas, gaudošanas un pat mājas demolēšanas, un tieši uzvedības problēmas nereti ir iemesls, kāpēc suni nodod patversmē. No tā var izvairīties, novēršot cēloni – aktivitāšu trūkumu,” uzsver Memoranda dalībniece un dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.
Memoranda dalībnieki ir vienisprātis, ka pavada ir svarīgs drošības līdzeklis, kas palīdz pasargāt gan pašu suni, gan apkārtējos cilvēkus un citus dzīvniekus. Tomēr pastaigas pavadā neaizstāj sunim kā dzīvai un justspējīgai būtnei vajadzību aktīvi skriet un brīvi izkustēties. Tāpēc ir būtiski, lai pašvaldības paredz arī pietiekamas un drošas vietas, kur suņiem atļauts atrasties bez pavadas.
Suņa iespēja brīvi kustēties, skriet, izpētīt apkārtējo vidi un pietiekami izkustēties nav greznība, bet gan būtiska dzīvnieka labturības, fiziskās veselības un uzvedības vajadzība. Regulāras un piemērotas fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt muskuļu un locītavu veselību, kontrolēt ķermeņa svaru un nodrošināt dzīvnieka psiholoģisko līdzsvaru.
Droša un sakārtota vide ir tāda, kurā ir ņemtas vērā gan cilvēku, gan dzīvnieku vajadzības.
Memoranda dalīborganizācijas (ej.uz/memorands-lolojumdzivnieki).
