DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. septembrī, 2023
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība
2
2

#EsGaidu: Stambulas konvencijas gaidīšanas pietura ceļā uz vardarbības izskaušanu

FOTO: Anita Rupeika

Centrs MARTA sadarbībā ar mākslinieci Anitu Rupeiku uzsāk kampaņu #EsGaidu, aicinot vērst gan sabiedrības, gan lēmējvaras uzmanību Stambulas konvencijas ratificēšanas nepieciešamībai. Kopumā 10 Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās no 18. līdz 24. septembrim būs izvietoti plakāti, pie kuriem mudinām uzņemt fotogrāfijas un publicēt tās sociālajos tīklos ar tēmturi #EsGaidu, paužot atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai un vardarbības izskaušanai.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – katra trešā Latvijas (30,1%) sieviete attiecībās ir piedzīvojusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai arī vairāku vardarbības formu kombināciju, un arīdzan skatot kopainu vardarbības līmenis ir satraucošs. Dati liecina, ka katra ceturtā (25,1%) sieviete un katrs piektais (19,5%) vīrietis 18–74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Šī statistika iet roku rokā ar mūsu augsto tolerances līmeni pret vardarbību kopumā.

“Sadarbība ar Centru MARTA un darbs pie Stambulas konvencijas tēmas man ir ļoti personīgs un svarīgs, jo pati esmu piedzīvojusi vardarbību attiecībās. Ilgu laiku šo pieredzi normalizēju, bet nu man ir meitiņa, tāpēc saprotu, cik svarīgi ir runāt par šo pieredzi, lai tā neatkārtotos viņas dzīvē. Man ir skumji, ka tikai meitas piedzimšana lika man paskatīties uz pašas piedzīvoto bez kauna un bailēm no nosodījuma. Diemžēl ļoti daudz cilvēku iet cauri šīm sajūtām šobrīd – viņiem nav kur iet, ir bail runāt, viņi izjūt kaunu par to, ka ir nokļuvuši upura lomā. Es saprotu, ka šo situāciju nevar atrisināt ātri, tomēr Stambulas konvencijas ratificēšana ļaus strādāt pie tā, lai manai meitai un citiem bērniem būtu drošāka nākotne,” pauž kampaņas ilustrāciju autore Anita Rupeika.

Stambulas konvencijas gaidīšanas pieturvietas: Augusta Deglava ielā “Daugavas stadions” (uz centru), Brīvības bulvārī “Esplanāde”, Brīvības ielā “Matīsa iela” (no centra), Bruņinieku ielā “Brīvības iela” (uz centru), Gogoļa ielā “Gogoļa iela” (uz centru), Krišjāņa Barona ielā “Pērnavas iela” (uz centru), Kalpaka bulvārī “Elizabetes iela” (uz centru), Merķeļa ielā “Brīvības bulvāris” (no centra), Pērnavas ielā “Vārnu iela” (no centra), Raiņa bulvārī “Centrālā stacija” (uz centru).

Kas ir Stambulas konvencija?

Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.

Vai Stambulas konvencija attiecas tikai uz sievietēm?

Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.

Ko mainītu Stambulas konvencijas ratificēšana?

Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Kur mēs esam patlaban?

Latvijas parlaments aizvien turpina ignorēt sieviešu drošību un labklājību, atsakoties ratificēt Stambulas konvenciju, ko ir ratificējušas 37 Eiropas valstis, aizbildinoties ar dažādiem sazvērestības teoriju manierē popularizētiem mītiem. Līdztekus Bulgārijai, Čehijai, Ungārijai, Lietuvai un Slovākijai Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kur šī konvencijai aizvien nav ratificēta.

Un lai arī Latvija, pievienojoties ES, ir uzņēmusies starptautiskās saistības dzimumdiskriminācijas izskaušanā un dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, tostarp jaunu normatīvo aktu izstrādāšanu un pieņemšanu, kā arī politikas dokumentu izstrādāšanu, šīs saistības netiek pildītas pietiekami efektīvi. Tādā veidā deputāti klaji demonstrē savu vienaldzību pret vardarbības ģimenē upuriem, kas sakņojas dzimumu nelīdztiesībā.

Pievienojies Stambulas konvencijas atbalstītāju pulkam un piedalies virtuālajā kampaņā #EsGaidu!

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI