Topošā likuma mērķis ir veicināt ES konkurētspēju un autonomiju, samazinot birokrātiju, veicinot inovāciju visā vērtības ķēdē, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus un stimulējot pētniecību, alternatīvu materiālu un videi draudzīgu ieguves un ražošanas metožu izstrādi.
Stratēģiskās partnerības
Savā nostājā, kas pieņemta pirms sarunām ar Padomi, Eiropas Parlamenta deputāti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt stratēģiskas partnerības starp ES un trešām valstīm attiecībā uz svarīgākajām izejvielām, lai tādējādi dažādotu ES apgādi — uz vienlīdzīgiem pamatiem un ar ieguvumiem visām pusēm. Viņi vēlas bruģēt ceļu ilgtermiņa partnerattiecībām ar zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, apmācību un kvalifikācijas celšanu, lai radītu jaunas darbavietas ar uzlabotiem darba apstākļiem un veicinātu labākus ekoloģiskos standartus partnervalstīs.
EP deputāti arī vēlas panākt lielāku uzmanību pētniecībai un inovācijai, lai meklētu aizstājējmateriālus un ražošanas procesus, kas ļautu stratēģiski svarīgās tehnoloģijās aizstāt izejvielas. Viņi vēlas noteikt arī mērķus materiālu apritei, lai veicinātu stratēģisko izejvielu ieguvi no atkritumiem. Tāpat deputāti arī uzstāj, ka ir jāsamazina birokrātija, kas jo īpaši apgrūtina mazos un vidējos uzņēmumus.
Turpmākie soļi
Parlamenta nostāja tika apstiprināta ar 515 balsīm “par”, 34 “pret” un 28 “atturas”. Drīzumā Parlaments sāks sarunas ar Padomes prezidentvalsti Spāniju, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā.
Vispārīga informācija
Elektromobiļu, saules paneļu, viedtālruņu un citu tehnoloģiju ražošanai ir vajadzīgas vairākas kritiski svarīgas izejvielas, no kuru piegādes ES pašlaik ir atkarīga (piemēram, bismuts, bors, kobalts, varš, litijs, titāns un volframs). Šiem materiāliem būs izšķirīga nozīme ES pārejā uz zaļu un digitālu ekonomiku, un to piegāde ir būtiska ES ekonomikas noturībai, konkurētspējai tehnoloģijās un stratēģiskajai autonomijai.
Sākoties Krievijas karam pret Ukrainu un Ķīnas tirdzniecības un rūpniecības politikai kļūstot arvien agresīvākai, tādām izejvielām kā kobalts un litijs ir parādījies arī ģeopolitiskais aspekts.
Ņemot vērā globālo pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un ekonomikas digitalizāciju, paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs pieprasījums pēc šīm stratēģiskajām izejvielām pieaugs vēl straujāk.
