Šogad Rīgas plānošanas reģiona koordinatores atbalstu saņēmušas un uz dzīvi Rīgas reģionā atgriezušās 205 personas, ieskaitot bērnus, no kurām 83 personas atgriezušās vasaras mēnešos.
Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore: “Remigrantiem ar bērniem pirmsskolas iestāžu un skolu jautājums ir viens no svarīgākajiem. Tāpēc arī vasaras mēneši ir tas laiks, kad fiziski ģimenes pārceļas, lai bērni jauno mācību gadu var pilnvērtīgi uzsākt jaunajā mācību vietā. Tas, vai atrasta skola, bieži vien ir ļoti izšķirošs faktors ģimenei, lai atgrieztos. Remigranti bieži vaicā, vai Rīgas reģionā un Rīgā ir skolas, kas specializējušās tieši remigrantu bērnu uzņemšanā? Tas ir aktuāls jautājums, ko vajadzētu risināt jau tuvākajā nākotnē un kas atrisinātu nopietnus remigrantu pārcelšanās jautājumus. Skolas un bērnudārza meklēšanas process visbiežāk tiek uzsākts vēl esot ārvalstīs, bet ir arī remigranti, kas atgriezušies paši un tikai tad zvana un lūdz padomu, kā bērnus iekārtot skolā un kurās skolās ir brīvas vietas. Zīmīgi, ka nedaudz palielinās to remigrantu skaits, kas tikai plāno pārcelties tuvākā nākotnē, bet jau tagad sāk risināt skolu jautājumu. Jūlijā un augustā šāda ziņa ir saņemta no remigrantu ģimenēm Somijā, Dānijā un Lielbritānijā.”
Izglītības jautājums ir viens no visbiežāk uzdotajiem remigrantu jautājumiem. Ja vēlas bērnu pieteikt bērnudārzā, tad tas ir jādara ļoti savlaicīgi. Katrai pašvaldībai ir sava kārtība. Rīgā, kur cilvēki atgriežas visvairāk, ir elektroniskā rinda, kurā var pieteikt bērnu pat trīs pašvaldības bērnudārzos vienlaicīgi. Vienīgais, remigranti var saskarties ar e-paraksta neesamības problēmu, bet tad koordinators laicīgi informē par e-identifikācijas līdzekļiem, arī Latvijā reģistrētas internetbankas kodu lietošanu kā e-identitātes rīku.
Mācību uzsākšanai sākumskolā vai vidējās izglītības posmā jāņem vērā, cik tā ir noslogota. Pierīgas skolās, kas atrodas novadu administratīvajos centros, skolēnu uzņemšanas kapacitāte ir tuvu robežai vai jau izsmelta. Bet Rīgas skolās, kas atrodas ārpus centra, šīs iespējas ir lielākas. Savukārt pirmsskolas līmenī bieži vien ir rindas, bet Rīga un Pierīgas pašvaldības to risina ar līdzfinansējumu auklēm vai privātām pirmsskolas iestādēm.
Remigrācijas koordinatore atzīst, ka ne vienmēr ir iespējas uzsākt mācību gaitas skolās, kurām blakus dzīvos pēc atgriešanās: “Piemēram, nupat, pirms dažām dienām atgriezās ģimene no Vācijas, un abām meitām nebija iespējams uzsākt skolas gaitas vienā skolā. Sadarbībā ar Rīga Vispārējās izglītības nodaļu abām meitām skolas tika atrastas tuvu dzīves vietai. Vecāki šo jautājumu jau sāka risināt martā. Sadarbība ar Rīgas domes vispārējās izglītības skolu nodaļu ir bieža un regulāra, un neviens no remigrantu bērniem nav palicis bez skolas. Arī mūsu, Rīgas plānošanas reģiona 1000. remigrante Edīte Ligere, šovasar uz dzīvi Rīgā pārcēlās no Vācijas, un izšķirošie bija meitas pirmklasnieces vecums (jūlijā palika 7 gadi) un sava uzņēmuma attīstīšana Latvijā, kas ar zīmolu “Carlos’Bugs” (https://www.carlosbugs.com/lv/ ) ražo produktus no kukaiņu pulvera. Šie ir piemēri, kas atspoguļo tendenci – daļa remigrantu izlemj atgriezties Latvijā, kad bērniem jāuzsāk mācību gaitas. Viņi vēlas, lai bērns apgūst izglītību latviskā vidē.”
Vēl liela interese remigrantiem ir par papildu latviešu apguves iespējām bērniem un laulātajiem - ārzemniekiem, ko nodrošina gan pedagogi mācību procesā, gan individuāli bezmaksas kursos, ko nodrošina pašvaldība vai valsts. Gribētāju ir tik daudz, ka vietas visiem nepietiek. Remigrantiem interesē apgūt latviešu valodu gan attālināti – vēl mītnes zemē esot, gan klātienē, kad ģimene ir jau pārcēlusies.
Ar remigrācijas koordinatora starpniecību 2022.gadā Rīgas reģionā atgriezās 198 personas. Kopš remigrācijas programmas sākuma piecu gadu laikā Rīgas reģionā sākta sadarbība ar vairāk nekā 3200 Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs. Vairāk nekā puse no remigrantiem par savu dzīves vietu izvēlējušies Rīgu, tad seko Jūrmala, Ādaži, Mārupe, Sigulda, Salaspils, Ķekava, Ropaži un Olaine. Remigrācijas koordinatora projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem sākās 2018. gada martā.
