Diskusijas ietvaros aviācijas nozares eksperti kopā ar diskusijas skatītājiem apspriedīs bezpilota gaisa kuģu jeb dronu vadīšanas drošības noteikumus, uzsverot ierobežojumu nozīmi un apmācību nepieciešamību. Tāpat ikvienam tiks izskaidroti soļi, kas jāveic topošajiem dronu īpašniekiem un pilotiem, lai pilotētu dronu droši un atbildīgi.
Droni ir sabiedrībai pieejamākais veids, kā cilvēkiem pašiem iejusties pilota ādā. Lai arī drons, salīdzinot ar citiem gaisa kuģiem ir neliels, arī šajā jomā ir svarīgi atcerēties par gaisa satiksmes noteikumu ievērošanu. Arī aviācijas šovā redzamo pilotu darba pamatā ir zināšanas par drošumu, drošību un noteikumiem, kuru neievērošana var novest pie nelaimēm.
Diskusijā piedalīsies dažādi nozares profesionāļi un eksperti, to skaitā, CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols, SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” aviācijas drošības daļas vadītāja vietnieks Krišjānis Glūzda, profesionāls fotogrāfs un kvalificēts tālvadības pilots Māris Lazdāns, kā arī pārstāvji no Valsts policijas un VAS "Latvijas gaisa satiksme”.
Diskusijas mērķis ir palielināt dronu ekspluatantu, lietotāju un potenciālo bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas dalībnieku izpratni par jauno sistēmu un tās ieguvumiem, kā arī veicināt kopējo drošības līmeni Latvijas Republikas gaisa telpā.
Atgādinām, ka pēdējo gadu laika civilajā aviācijā palielinājies atgadījumu skaits, kuros iesaistīti droni. 2023. gada otrajā ceturksnī CAA iekārtas lidlauka “Rīga” gaisa satiksmes vadības zonā (Riga CTR) uztvēra 2691 lidojumu, no kuriem 1629 jeb vairāk nekā 60% klasificējami kā nesaskaņoti lidojumi. Šie statistikas dati izceļ dronu drošības tēmas aktualitāti un nozīmi mūsdienu tehnoloģiju augošajā pasaulē.
BGK pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveidi Latvijā CAA īsteno ES KF līdzfinansētā projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas ieviešana” ietvaros, ar mērķi veicināt vides un drošības pasākumus Rīgas un Liepājas lidostās un uzlabot drošību Latvijas Republikas gaisa telpā. Kopējās attiecināmās projekta izmaksas – 1 764 705.88 EUR, Kohēzijas fonda finansējums – 1 500 000 EUR.
