DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. jūlijā, 2023
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Latvijas Pilsoniskā alianse ir satraukta par pilsoniskās sabiedrības organizāciju vājināšanas plāniem

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina Valsts kanceleju un Sabiedrības integrācijas fonda vadību, kā arī Ministru prezidenta biroju steidzami risināt samilzušo problēmu par finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv sabiedriskās un dažādu sociālo grupu intereses. LPA nav saprotama vēlme ierobežot avotus, jo īpaši vēršot uzmanību, ka  tiek radīti papildus izslēdzoši mehānismi, kas ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas organizāciju darbībai.

Bažas rada Valsts kancelejas paredzētie ierobežojumi MK noteikumu anotācijā1, kas regulē atbalsta programmu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos. 

Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga skaidro: “LPA uzskata, ka Valsts kancelejas paredzētie ierobežojumi ir nepamatoti un negatīvi ietekmēs daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ilgtermiņā. Saeimas un ministriju līdzdalības mehānismos aktīvākās organizācijas ir sociālie partneri un tie, kas pārstāv biznesa vai pašvaldību, nevis sabiedrības intereses. Tādēļ ir būtiski radīt priekšnosacījumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai tās var aktīvi piedalīties interešu pārstāvības aktivitātēs, neizslēdzot to iespēju piesaistīt finansējumu no dažādiem finanšu avotiem, turklāt meklējot sinerģijas, kā dažādas atbalsta programmas var radīt pozitīvas pārmaiņas interešu pārstāvībai. Diemžēl jāsecina, plānotie grozījumi paredz vājināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas.”

Dati liecina, ka tikai 4% no biedrībām un nodibinājumiem piedalās lēmumu pieņemšanas procesos, tādēļ ir svarīgi stiprināt ikvienu organizāciju, kā arī radīt nosacījumus sekmīgi veidoties jaunām. Papildus LPA ir pamatots satraukums, ka plānotie MK noteikumi paredz nozīmīgus negatīvus nosacījumus, kas vājinās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pretstatā valsts iestādēm. Piemēram, Valsts kanceleja neparedz iespēju organizācijām segt administratīvās izmaksas (piemēram, grāmatvedi), pretstatā Sabiedrības integrācijas fondam, kam šādas izmaksas paredzēts segt. Tāpat ne MK noteikumos, ne arī anotācijā netiek precizēts, kādas aktivitātes plāno īstenot  Sabiedrības integrācijas fonds, saņemot aptuveni 1 milj. euro. LPA uzsver, ka publiskā finansējuma pārdalei jānotiek ar iepriekš noteiktiem, skaidriem kritērijiem, pārraudzības mehānismiem un nospraustiem rezultatīvajiem rādītājiem.

LPA aicina Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fonda vadību, kā arī Ministru prezidenta biroju rast risinājumu pirms MK noteikumu virzīšanas turpmākajā saskaņošanas procesā.

Ar LPA vēstuli iespējams iepazīties šeit.

1 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.5. pasākuma  "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos" īstenošanas noteikumi. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI