Stambulas konvencija ir tvērums labajai praksei un tiesiskajiem mehāniskiem, kas sevi starptautiski pierādījusi kā efektīvāko pieeju, lai nodrošinātu katras sievietes un bērna aizsardzību, kas ir ikvienas vardarbībā cietušo aizstāvības organizācijas mērķis. Līdz ar konvencijas ratificēšanu Latvijā vardarbības novēršana un apkarošana vairs nebūs atsevišķu politiķu gribas jautājums, bet gan juridisks valsts pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Konvencijas ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci vardarbībai pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas skar arī bērnus vai vardarbību pret bērniem. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas skar arī bērnus vai vardarbību pret bērniem, vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāīsteno pasākumi, lai to novērstu, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Prakse liecina, ka valstīs, kurās konvencija ir spēkā, īstenoti nozīmīgi likumu uzlabojumi cietušo aizstāvībai, starpinstitucionālajai sadarbībai, kā arī īstenoti pasākumi vienotas izpratnes par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas skar arī bērnus, veicināšanai visos sabiedrības un iestāžu līmeņos.
Kā piemērus var minēt:
- Apmācību profesionāļiem (policistiem, tiesnešiem, prokuroriem, sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, pedagogiem utt.) iekļaušana politiskajos rīcības plānos cīņai ar vardarbību pret sievietēm.
- Sieviešu patvēruma vietu pieejamība valsts mērogā un stabilu finansējuma plūsmu to pilnvērtīgai darbībai.
- Efektīvas starpinstitūciju sadarbības sistēmas izveide koordinētai cīņai pret vardarbību.
- Krīzes centru izveide seksuālās vardarbības upuriem, kuros strādā apmācīti speciālisti.
- Obligātas mediācijas aizliegums starp pāridarītāju un cietušo krimināllietas vai civiltiesiskās lietas izmeklēšanas vai tiesas procesa stadijā, piemēram, laulības šķiršanas lietās.
- Izvarošanas definīcijas fokusa maiņa uz labprātīgas piekrišanas konceptu iepretim šobrīd pastāvošajam definīcijas fokusam uz ievainojamību un pakļaušanu;
- Izglītības un prevencijas programmu nodrošināšana vardarbības novēršanai bērniem un pusaudžiem.
- Specializēta 24/7 palīdzības tālruņa līnijas nodrošināšana no vardarbības ģimenē cietušajiem.
- Specializētu izmeklētāju nodrošināšana, lai noziegumi, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, par kuriem ziņots, tiek ātri izskatīti un ievērotas cietušo tiesības un vajadzības.
- Regulāra statistikas datu vākšana un analīze par vardarbības cēloņiem, sekām, saņemtajiem iesniegumiem, uzsāktajiem un iztiesātajiem gadījumiem, preventīvajiem pasākumiem un to efektivitāti.
“Centrs MARTA”, biedrība “Skalbes”, centrs “Dardedze” un Mācību centrs MKB uz veiksmīgu likumprojekta virzību Ministru kabineta sēdē un uz konvencijas ratifikāciju Saeimā tuvākajā laikā, tādējādi apliecinot, ka Latvija veiks nepieciešamo ilgtermiņa darbu, lai mūsu sabiedrībā nodrošinātu nulles toleranci pret vardarbību ģimenē, sievieti un pret bērnu.
Iluta Lāce, Biedrības “Centrs MARTA” vadītāja
Raivo Vilcāns, Biedrības “Skalbes” direktors
Laila Balode, Nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle
Sandra Freimane, Mācību centra MKB valdes priekšsēdētāja
