Godātie/ās Eiroparlamenta deputāti/deputātes!
Latvijas vides nevalstiskās organizācijas aicina Eiropas Parlamenta Latvijas deputātus 2023. gada 12. jūlija plenārsēdē atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu.
Aicinām Eiropas Parlamenta Latvijas deputātus balsot pret Dabas atjaunošanas regulas likumprojekta noraidīšanu, kā arī neatbalstīt grozījumus, kas būtiski maina Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu.
Dabas atjaunošanas regulas Zviedrijas prezidentūras izstrādātā kompromisa versija ir guvusi atbalstu Padomē - par to 2023. gada 21. jūnijā nobalsoja pārliecinošs vairākums ES dalībvalstu vides ministru, tādejādi nepārprotami paužot konceptuālu atbalstu šim likumprojektam.
Dabas atjaunošanas regulas izvirzītie mērķi izriet no politiskās apņemšanās, kuru Eiropas Savienības valstis ir iepriekš izvirzījušas un par kurām vienojušās tādos politikas plānošanas dokumentos kā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ES Meža stratēģija 2030. gadam un ES stratēģija “No lauka līdz galdam”, kā arī Putnu direktīvā un Biotopu direktīvā. Dabas atjaunošanas regula ir nākamais solis šo mērķu īstenošanā.
Dabas atjaunošanas regulā ir skaidras atsauces uz citiem ES vides normatīvajiem aktiem. Tajā ietvertie mērķi papildina un integrē Biotopu direktīvā, Putnu direktīvā, Ūdeņu struktūrdirektīvā un citos ES likumdošanas aktos iekļautos mērķus. Regula būs labs instruments šo mērķu reālai sasniegšanai, piemēram, Biotopu direktīva nosaka par pienākumu dalībvalstīm uzturēt labu ES aizsargājamo biotopu aizsardzības stāvokli, tomēr no visiem Latvijā sastopamajiem ES nozīmes biotopiem labvēlīgā stāvoklī ir tikai 10% biotopu, kamēr 83% biotopu ir nelabvēlīgā stāvoklī1. Skaidri redzams, ka nepieciešama daudz apņēmīgāka rīcība reālai šo mērķu izpildei.
Attiecībā uz kritiku par Dabas atjaunošanas regulas radītajiem riskiem pārtikas drošībai, vēlamies uzsvērt - bez kvalitatīva dabas stāvokļa nebūs nākotnes lauksamnieciskajā ražošanā. Galvenie apdraudējumi pārtikas drošībai ir saistīti tieši ar klimata pārmaiņām2, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudumu3, piemēram, apputeksnāšanas4, kaitēkļu kontroles5 un augsnes kvalitātes6. Dabas atjaunošana stimulēs ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu attīstību, veicinot lauksaimniecības ainavu funkcionālo daudzveidību7 un tādas ainavas un veģetācijas veidošanu, kas stabilizē mikroklimatu, veicina kaitēkļu kontroli un samazina augsnes eroziju8.
Dabas atjaunošanas regulai ir liels potenciāls veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu attīstību. Nenoliedzami, ka daļai lauksaimnieku būs jāuzlabo savas saimniekošanas prakses - lielākajai daļai saimniecību regulas ieviešana nozīmēs pasākumus, kas galvenokārt vērsti uz augsnes veselības uzlabošanu (tostarp erozijas mazināšanu), kā arī augstas dabas vērtības ainavas elementu ieviešanu 10% savu lauksaimniecības zemju, kas jau tagad ir ierasta prakse daudzās lauku saimniecībās. Tie iekļauj ziedaugu joslas, buferjoslas, atmatas, krūmu joslas, atsevišķus kokus vai koku grupas, laukmalu stādījumus, tērcītes, nelielus mitrājus, dīķus un citus ainavas elementus, kas mazina eroziju, uzlabo noturību pret klimata pārmaiņām, kā arī palīdz apputeksnētāju un lauku putnu populācijām. Atbalsts šīm praksēm pausts arī Eiropas Bioloģisko audzētāju organizācijas vēstulē9, kā arī Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vēstulē10. Dabas atjaunošanas regula veicinās arī akūti nepieciešamo palieņu, purvu un citu mitrāju atjaunošanu, mazinot gan plūdu, gan ekstrēma sausuma riskus, kas kļūst aizvien aktuālāk arī Latvijā. Regula nodrošinās to, ka dalībvalstis stiprinās atbalstu lauksaimniekiem, kas apsaimnieko un atjauno šīs vērtīgās ekosistēmas. Jāatzīmē, ka attiecībā uz palienēm, purviem un citiem mitrājiem, hidroloģiskā režīma atjaunošana pat pie maksimālās programmas Latvijā skar tikai niecīgu daļu lauksaimniecības zemju.
Nereti izskan pārmetumi, ka Dabas atjaunošanas regula virza mežsaimniecību, lauksaimniecību un zivsaimniecību pēckara zemes lietojuma pārvaldībā. Vēlamies uzsvērt, ka Dabas atjaunošanas regulā paustais nodrošina tieši pretēju virzību - pārdomātu, efektīvu, racionālu daudzmērķu zemes lietojumu, tajā beidzot integrējot arī dabas daudzveidības uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamās kvalitātes. Šobrīd Latvija pēc Vides novērtējuma indeksa (Environment Performance Index - EPI) meža pārvaldības indikatora Koku seguma zaudējuma ieņem 148 vietu no 161 aplūkotās valsts11. Vairāk kā desmit ES dalībvalstis ir novērtējuma otrajā simtā. Dabas atjaunošanas regula pieprasa ne tikai uzturēt bioloģiski augstvērtīgas teritorijas mežos, bet arī attīstīt dabai draudzīgāku ikdienas mežsaimniecības praksi ar konkrētiem izvērtējuma raksturlielumiem. Tāpat EPI norāda uz mitrzemju būtisku samazinājumu daudzās ES dalībvalstīs.
Vēlreiz aicinām Jūs pieņemt izsvērtu, kā arī argumentos un zinātnē balstītu lēmumu, atbalstot Dabas atjaunošanas regulas pieņemšanu.
Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs
Valters Kinna, biedrības “Zaļā brīvība” valdes loceklis
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors
Atsauces:
1 VARAM, “Ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzīvas stāvokli Latvijā. Novērtējums par 2013.-2018.gada periodu; 2022.
2 H.-O. Pörtner et al., ‘Scientific outcome of the IPBES-IPCC co-sponsored workshop on biodiversity and climate change’, Zenodo, Jun. 2021. doi: 10.5281/zenodo.4659159.
3 IPBES, ‘Summary for policymakers of the global assessment report on biodiversity and ecosystem services’, Zenodo, Nov. 2019. doi: 10.5281/zenodo.3553579.
4 FAO. 2022. Protecting pollinators from pesticides – Urgent need for action. Rome. https://doi.org/10.4060/cc0170en
5 IPPC Secretariat. 2021. Scientific review of the impact of climate change on plant pests – A global challenge to prevent and mitigate plant pest risks in agriculture, forestry and ecosystems. Rome. FAO on behalf of the IPPC Secretariat. https://doi.org/10.4060/cb4769en
6 Panagos et al (2018) Cost of agricultural productivity loss due to soil erosion in the European Union: From direct cost evaluation approaches to the use of macroeconomic models. Land Degradation & Development No 29 (3), 471-484.
7 Tscharntke, T., Y. Clough, T. C. Wanger, L. Jackson, I. Motzke, I. Perfecto, J. Vandermeer, A. Whitbread (2012) “Global Food Security, Biodiversity Conservation and the Future of Agricultural Intensification” in Biological Conservation (151:1). https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0006320712000821?via%3Dihub
8 Petit, S., D. A. Landis (2023) “Landscape-scale management for biodiversity and ecosystem services” in Agriculture, Ecosystems & Environment (347) https://doi.org/10.1016/j.agee.2023.108370
9 IFOAM Organic EUROPE (2023) Letter to Members and Substitute Members of the Environment Committee: An ambitious Nature Restoration Law is needed for resilient and productive farming systems, June, 2023. https://www.organicseurope.bio/content/uploads/2023/06/IFOAMEU_policy_nature-restoration-law_letter-ENVI-vote.pdf?dd
10 LBLA, LZF, LBB vēstule Eiropas Parlamenta deputātiem: Latvijas lauksaimnieki un biškopji aicina atbalstīt Dabas atjaunošanas regulu. LBLA vēstule
11 Wolf, M. J., Emerson, J. W., Esty, D. C., de Sherbinin, A., Wendling, Z. A., et al. (2022). 2022 Environmental Performance Index. New Haven, CT: Yale Center for Environmental Law & Policy. https://epi.yale.edu/epi-results/2022/country/lva
