Cigarešu izsmēķis apkārtējās vides ietekmē sairst mikroplastmasas daļiņās. Atkarībā no vides, kur tas nonācis, sadalīšanās process var ilgt apmēram 15 gadus. Izmests ūdenstilpnē, izsmēķis sadalās ātrāk, kļūstot par barību jūras iemītniekiem, kas, savukārt, pārtiekot no mikroplastmasas daļiņām, tiek pakļauti lēnai un mokošai nāvei. Pietiek ar diviem izsmēķiem uz litru ūdens, lai ūdenī nonākušās indīgās vielas nogalinātu zivi. Turklāt cigarešu filtrs darbojas kā sūklītis, kas efektīvi uzsūc visas smēķēšanas procesa laikā radušās kaitīgās vielas – nikotīnu, smagos metālus un virkni citu ķīmisko savienojumu, daļa no kuriem ir toksiska. Nonākot augsnē, šāda ķīmiskā bumba piesārņo vidi. Pētījumi atklāj, ka zemē, kur nomesti izsmēķi, pat zāle ar laiku iznīkst. Savukārt, nonākot jūrā vai ezerā, toksiskās vielas ieplūst ūdenī un var saglabāties tur līdz pat 10 gadiem.
Lai uzskatāmi parādītu, cik kliedzoši aplama rīcība ir izmest izsmēķi dabā, projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros tapis īss video. Tajā akcentēts salīdzinājums, ka dabā izmests izsmēķis pēc savas būtības ir tas pats, kas dabā izmesta cita plastmasas vienība – plastmasas glāzīte, pudele vai polietilēna maisiņš.
“Izmetot izsmēķus dabā, mēs dabā izmetam plastmasu, turklāt papildu plastmasai vidē nonāks arī cigaretes filtrā uzkrātās kaitīgās vielas – nikotīns, toksīni, smagie metāli, kancerogēnas vielas,” skaidro projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” vadītāja Laima Kubliņa, aicinot ikvienu pēc video noskatīšanās ielāgot, ka izsmēķu vienīgā pareizā vieta ir sadzīves atkritumu tvertnē.
