Pēc Jaunās Vienotības š. g. 6. jūlijā rīkotajām partiju sarunām par veselības aprūpes politiku finanšu ministrs A. Ašeradens (Jaunā Vienotība) apgalvojis, ka Latvija ir sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām (https://www.delfi.lv, 06.07.2023.). Tas neatbilst patiesībai.
Atbilstoši PVO ekspertu ieteikumiem, valsts veselības aprūpes finansējumam jāsasniedz vismaz 12% no vispārējās valdības (angļu val. – general government) izdevumiem (Jakab et al., 2018; https://apps.who.int/iris/handle/10665/342223). Vispārējās valdības budžetu 2023. gadam veido konsolidētā budžeta (14 673,7 milj. eiro) un speciālā budžeta (4 083,3 milj. eiro) summa – 18 757 milj. eiro. Tātad arī pēc papildus 140 milj. eiro piešķīruma (pagaidām apstiprināti tikai 57 milj.) Latvijas veselības nozares budžets (apm. 1 805 milj.) nevis pārsniegs PVO ieteiktos vismaz 12%, bet gan sasniegs tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem. Rēķinot, cik % no konsolidētā budžeta 14,7 miljardiem veido 1,8 miljardi eiro, patiešām sanāk nedaudz vairāk par 12%, taču tas nekādā gadījumā neatbilst PVO ieteikumiem.
Līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām pietrūkst 2,4% no vispārējās valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 milj. eiro. Tieši tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā. Kā norāda PVO eksperti, jo augstāki ir pacientu pašu maksājumi, jo graujošāk tas ietekmē ģimeņu labklājību. Visefektīvāk šādu tendenci var mazināt, palielinot nozares valsts finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta. Turklāt pētījumu rezultāti skaidri liecina, ka tādam nolūkam neder pāreja uz brīvprātīgo veselības apdrošināšanu (Thomson et al., 2019; https://apps.who.int/iris/handle/10665/311654).
LVSADA jau iepriekš (27.06.2023.) informēja par Finanšu ministrijas misēkli, kas būtiski pasliktinājis Latvijas pacientu izredzes uz veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanos. Arodbiedrība aicina valdību un Saeimu precīzi ievērot Latvijas starptautisko partneru (EK, PVO, OECD) ieteikumus par situācijas steidzamu uzlabošanu valsts veselības aprūpē un ieviest tos bez sagrozīšanas un vilcināšanās.
