Tieslietu ministre tikšanās laikā atzinīgi vērtēja aizvadītajos gados UGFA īstenotos pasākumus, piemērojot uzturlīdzekļu parādniekiem ierobežojumus, piemēram, nosakot aizliegumu parādniekiem spēlēt azartspēles un vadīt transportlīdzekļus un kuģošanas līdzekļus, kā arī citus ierbežojumus.
Saskaņā ar UGFA datiem šobrīd kopējais uzturlīdzekļu nemaksātāju parāda apmērs valstij pārsniedz 527 miljonus eiro. Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka jāmeklē arvien jauni mehānismi, kā nodrošināt, lai parādnieks apzināti neizvairītos no uzturlīdzekļu nemaksāšanas, bet uzņemtos atbildību par uzturlīdzekļu nodrošināšanu savai atvasei.
Tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere īpaši uzsvēra: “Visiem bērniem ir tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem, un to nodrošināšana visupirms ir viņu vecāku atbildība. Tādēļ mums kā sabiedrībai jādara viss nepieciešamais, lai novērstu uzturlīdzekļu nemaksāšanu un to, ka vecāki, nemaksājot uzturlīdzekļus par saviem nepilngadīgajiem bērniem, faktiski viņus apzog.”
Tikšanās laikā abas puses pārrunāja šobrīd Saeimā izskatīšanā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, ar kuru plānots vēl vairāk paplašināt uz parādnieku attiecināmos ierobežojumus. Izmaiņas paredz parādniekam aizliegumu cedēt savus prasījumus, jo tas var tikt izmantots, lai apietu uzturlīdzekļu parāda piedziņu, tāpat plānotajās izmaiņās precizēts, ka šobrīd esošie noteiktie ierobežojumi (iekļaušana parādnieku reģistrā; auto un kuģošanas vadīšanas līdzekļu vadīšanas tiesību liegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana) tiek piemēroti arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda izbeigta, bet parādniekam ir uzkrāts un nav nomaksāts parāds Fondam.
Abas puses bija viensiprātis, ka šobrīd esošā uzturlīdzekļu nemaksātāju pārādsumma valstij ir neadekvāta un ir nepieciešams ieviest arvien stingrākus mehānismus, kas noteiktu parādniekiem būtiskus rīcības ierobežojumus.
