Jau iepriekš reģiona pašvaldību veidotā apvienība “Rīgas Metropole” bija paudusi savu vērtējumu un bažas, aicinot atbildīgo IZM nevirzīt tālāk šobrīd sagatavotajā redakcijā priekšlikumus skolu tīkla optimizācijai, tai skaitā ieceri par skolu tīkla 7.–12. klašu posmā pārņemšanu valsts pārziņā, jo tas radīs negatīvas sekas ilgtermiņā uz skolu ekosistēmu. Tā vietā pašvaldības aicina meklēt individuālus risinājumus un pieeju skolu tīkla sakārtošanai, ņemot vērā Rīgas un Pierīgas situāciju, kas krasi atšķiras no pārējiem reģioniem. Reformas mērķim ir jābūt “izglītības kvalitātes stiprināšana”, bet ar šī brīža iecerēm reģiona pašvaldības neredz, kā to varētu sasniegt un kā risināt ilgstošu problēmu – kvalificētu pedagogu trūkumu.
Pierīgas pašvaldībām attiecībā uz izglītības iestāžu infrastruktūru jau šobrīd ir izsmeltas iespējas uzņemt lielāku skaitu skolēnu blīvi apdzīvotās vietās. Prognozējamā 7.–12. klašu izglītības posma likvidēšana pagastu skolās radīs papildus “spiedienu” uz novada centru skolām, kur jau šobrīd ir ierobežota kapacitāte. Turklāt masveida skolu slēgšana reģionos visticamāk nozīmēs vēl lielāku lauku depopulizāciju, kas savukārt radīs ietekmi uz skolu noslodzi Rīgā un Pierīgā.
Pašvaldībām arī nav skaidrs, kā tiks nodrošināts mācību process, ņemot vērā izmaiņas klašu iedalījumā (1.-6.klases pašvaldību ziņā, bet 7.-12.klašu posmā valsts). Piemēram, šobrīd pedagogi nodrošināja mācību procesu pamatskolas ietvaros, bet, ja valsts pārdala skolas, tas radīs vēl lielāku sajukumu ar pedagogu slodzēm un pieejamību. Tāpat nav skaidrs arī par ēkām – kā tiks dalīta infrastruktūra, kurā mācīsies bērni 1.-6.klases posmā un kurā pārējie.
No Rīgas plānošanas reģiona puses tikšanos vadīs reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs.
