Festivāla dienas no Cēsīm raidīs Alma Mater FM jeb Radio Naba īpašajā – festivāla formātā. Alma Mater FM būs skatāmas (uz vietas) un klausāmas (Radio NABA ēterā) Zinātnes kafejnīcas cikla diskusijas ar plašu dalībnieku loku, kā arī videotiešraidēs portālā lsm.lv un LU Facebook un Radio NABA Youtube kontos.
9. jūnijā no plkst. 18.00 notiks diskusija “Skaņa ir ierocis: diskusija par mūziku un propagandu”, kuras laikā diskusijas dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumiem par to, kāda ir bijusi attieksme pret mūzikas ietekmi uz cilvēka dvēseli un miesu Eiropas kultūras tradīcijā, kā darinot mūziku, var ietekmēt cilvēka rīcību, un galu galā – kā darbojas mūzika, kā varas propagandas rīks.
Diskusiju vadīs radio NABA raidījumu vadītājs un LU Vēstures un filozofijas fakultātes zinātniskais asistents Rūdolfs R. Vītoliņš. Ar savām pārdomām dalīsies auto dizainers Gatis Ziema, filozofs un LU profesors Raivis Bičevskis, mūziķis, komponists Edgars Šubrovskis un vēsturnieks Kaspars Zellis.
Pēc diskusijas notiks komponista Gata Ziemas un multimediju mākslinieka Krista Feldmaņa muzikāli performatīvs priekšnesums.
Festivāla otrajā dienā, 10. jūnijā, no plkst. 12.00 apmeklētāji aicināti pievienoties sarunai “Cik dārgi būt zinātniekam?”. Diskusija ieskicēs zinātnes nozīmi valsts izaugsmē, kā arī sarunas dalībnieki sarunu veidā iezīmēs esošo situāciju par zinātnes finansējumu un par to kāpēc citām Eiropas valstīm izdodas piešķirt zinātnei daudz lielāku finansējumu un mums nē. Diskusiju vadīs komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Kā eksperti piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Tatjana Pladere, LU profesors, Latvijas Ergonomikas biedrības valdes loceklis Henrijs Kaļķis un LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Lai zinātnieki būtu veiksmīgi, viņiem ir jāspēj soļot pār robežām ar paceltu galvu. Taču “īpašumtiesības” uz zinātnieku darba augļiem mēdz pieteikt arī konkrētas nacionālas valstis, kas rada spriedzi starp zinātnieka starptautiskajām ambīcijām un valsts vajadzībām. Diskusijā “Vai īsta zinātne ir nacionāla?” plkst. 14.00 noskaidrosim, kāda ir situācija Latvijā un cik lielā mērā pie mums var novērot šo fenomenu.
Sarunā vadīs komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Tajā piedalīsies Artis Svece, LU Filozofijas un ētikas nodaļas docents, Indriķis Krams, biologs un Signe Mežinska, LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece, biedrības “Veselības projekti Latvijai” valdes locekle.
Jau plkst. 16.00 stundas garumā noritēs saruna “Kapiņu stāsti”, kuras ietvaros lūkos saprast, kā laika gaitā ir mainījušās kapu kopšanas tradīcijas, kādas ir jaunākās tendences un, ko tās atklāj par mūsu attiecībām ar mirušo valstību.
Sarunu monitorēs filosofijas doktors, LKA docents, LU FSI vadošais pētnieks, radio Naba raidījuma vadītājs Andris Hiršs. Diskusijā piedalīsies LU profesore, vadošā pētniece Vita Zelče, literatūzinātniece, asoc. profesore Olga Senkāne, RSU profesors, zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē, mediju eksperts Sergejs Kruks un literatūrzinātniece, LU profesore Ieva Kalniņa.
Savukārt noslēdzošā diskusija “Mākslīgais intelekts – cilvēka labākais draugs vai lielākais drauds?” plkst. 18.30 šķetinās tehnoloģiju karstos jautājumus. Šī gada lielā tēma – mākslīgais intelekts.
Stundas garumā moderatori Rihards Blese, Latvijas Radio raidījumu vadītājs, digitālo tehnoloģiju entuziasts un LDDK izglītības jomas eksperts un Artis Ozoliņš, raidījuma “Digitālās brokastis” veidotājs un pasākumus vadītājs, centīsies skaidrot, kā praktiski ikdienā var pielietot mākslīgā intelekta rīkus, lai kļūtu efektīvāks, un reizē nepaliktu jaņos. Sarunā piedalīsies biznesa tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis, pētnieks un uzņēmuma vadītājs Ēvalds Urtāns, LU asociētais profesors Normunds Grūzītis un lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko.
LU būs plaši pārstāvēta visā festivālā, jo LU zinātnes personības piedalīsies vēl citās diskusijās.
