Uzņēmumiem būs jāidentificē un vajadzības gadījumā jānovērš, jāpārtrauc vai jāsamazina to darbības negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, piemēram, bērnu nodarbināšana, verdzība, darbaspēka ekspluatācija, piesārņojums, vides degradācija un bioloģiskās daudzveidības zudums. Tiem būs arī jāuzrauga un jānovērtē savu partneru, tostarp ne tikai piegādātāju, bet arī pārdošanas, izplatīšanas, transporta, uzglabāšanas, atkritumu apsaimniekošanas un citu partneru ietekme.
Jaunie noteikumi attieksies uz ES reģistrētiem uzņēmumiem neatkarīgi no to nozares, tostarp finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku un kuru apgrozījums pasaulē pārsniedz 40 miljonus eiro, kā arī uz mātes uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku un kuru apgrozījums pasaulē pārsniedz 150 miljonus eiro. Tiks iekļauti arī uzņēmumi ārpus ES, kuru apgrozījums pārsniedz 150 miljonus eiro, ja vismaz 40 miljoni ir nopelnīti ES.
Direktoru rūpības pienākums un uzņēmuma sadarbība ar ieinteresētajām personām
Uzņēmumiem būs jāīsteno pārejas plāns, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°, un lielajos uzņēmumos, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku, plāna mērķu sasniegšana ietekmēs direktoru mainīgo atalgojumu (piem., prēmijas). Jaunie noteikumi arī paredz, ka uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar personām, kuras ietekmē uzņēmuma darbība, tostarp cilvēktiesību un vides aktīvistiem, jāievieš sūdzību mehānisms un regulāri jāuzrauga uzņēmuma pienācīgās rūpības politika. Lai atvieglotu investoru piekļuvi, informācijai par uzņēmuma pienācīgās rūpības politiku jābūt pieejamai arī Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP).
Sankcijas un uzraudzības mehānisms
Uzņēmumi, kas neievēro noteikumus, būs atbildīgi par zaudējumiem, un valsts uzraudzības iestādes varēs piemērot sankcijas. Sankcijas ietver tādus pasākumus kā attiecīgās informācijas publiskošana, uzņēmuma preču izņemšana no tirgus vai naudas sodi vismaz 5 % apmērā no uzņēmuma globālā apgrozījuma. Uzņēmumiem ārpus ES, kas neievēros noteikumus, tiks liegts piedalīties publiskajos iepirkumos ES.
Saskaņā ar pieņemto tekstu jaunie pienākumi tiks piemēroti pēc 3 vai 4 gadiem atkarībā no uzņēmuma lieluma, un mazāki uzņēmumi varēs atlikt jauno noteikumu piemērošanu vēl par vienu gadu.
Parlamenta nostāja tika pieņemta ar 366 balsīm “par”, 225 balsīm “pret” un 38 atturoties.
“Eiropas Parlamenta atbalsts ir pagrieziena punkts domāšanā par korporāciju lomu sabiedrībā. Korporatīvās atbildības likumam ir jānodrošina, ka nākotne pieder uzņēmumiem, kas veselīgi izturas pret cilvēkiem un vidi, nevis uzņēmumiem, kuri gūst ienākumus no kaitējuma videi. Lielākā daļa uzņēmumu nopietni uztver savu pienākumu pret cilvēkiem un vidi. Šiem uzņēmumiem mēs palīdzam ar šo “godīgas uzņēmējdarbības likumu”. Tai pat laikā mēs ierobežojam dažus lielos “kovboju” uzņēmumus, kas par noteikumiem neliekas ne zinis,” pēc balsojuma plenārsēdē norādīja referente Lara Voltersa (S&D, Nīderlande).
Vispārēja informācija
Eiropas Parlaments ir atkārtoti aicinājis palielināt uzņēmumu atbildību un izstrādāt tiesību aktus par obligātu pienācīgās rūpības politiku. Eiropas Komisijas priekšlikums tika iesniegts 2022. gada 23. februārī. Tas papildina citus spēkā esošos un gaidāmos tiesību aktus, piemēram, regulu par atmežošanu, regulu par konfliktu izrakteņiem un regulas projektu, kas aizliedz produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu.
Turpmākie soļi
Tagad, kad Parlaments ir pieņēmis savu nostāju, var sākties sarunas ar dalībvalstīm par tiesību akta galīgo tekstu. Dalībvalstis savu nostāju par direktīvas projektu pieņēma 2022. gada novembrī.
Pieņemot šo tiesību aktu, Parlaments reaģē uz pilsoņu gaidām, kas izteikts Konferences par Eiropas nākotni secinājumos.
