Kanclers Šolcs uzsvēra, ka Eiropa ir atbildīga arī par pasauli ārpus tās robežām, "Eiropas labklājību nevar nošķirt no pārējās pasaules labklājības". Viņš norādīja, ka “21. gadsimta pasaule būs multipolāra, un tā jau ir tāda kļuvusi". Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jāsaprot trīs lietas: "Pirmkārt, Eiropas nākotne ir mūsu rokās. Otrkārt, jo vienotāka būs Eiropa, jo labāk tai ies nākotnē. Un, treškārt, mums pašlaik ir jācenšas panākt vairāk atvērtības un ciešāka sadarbība, nevis jādodas pretējā virzienā."
Lai nostiprinātu Eiropas vietu “rītdienas pasaulē”, tai jāmainās, teica kanclers. "Mums ir vajadzīga ģeopolitiska, paplašināta, reformēta un nākotnei atvērta Eiropas Savienība".
Runājot par Krievijas karu pret Ukrainu, viņš sacīja, ka ES tagad ir jānosaka Ukrainas atjaunošanas kurss. “Plaukstoša, demokrātiska, eiropeiska Ukraina būs skaidrākais noraidījums Putina imperiālajai, revizionistiskajai un nelikumīgajai politikai”.
Multipolārajā pasaulē svarīgi partneri ir pasaules dienvidu valstis, turpināja kanclers Šolcs. Eiropai ir jāiestājas par nodrošinātību ar pārtiku un nabadzības mazināšanu, un tai jāpilda solījumi par starptautisku rīcību klimata un vides aizsardzības jomā.
Runājot par paplašināšanos, kanclers sacīja, ka "godprātīga paplašināšanās politika būtu pildīt solījumus – pirmkārt un galvenokārt Rietumbalkānu valstīm". Viņš paziņoja, ka centīsies panākt, lai Padome varētu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt vairāk lēmumu par ārpolitiku un nodokļiem.
Runājot par migrāciju un patvērumu, viņš sacīja: "Mūs vieno mērķis labāk pārvaldīt un regulēt nelikumīgo migrāciju – nenododot savas vērtības." Šolcs turpināja, ka daudzviet Eiropā ir vajadzīgi darba ņēmēji no trešām valstīm, un, ja Eiropa piesaistīs likumīgas migrācijas iespējas nosacījumam, ka izcelsmes un tranzīta valstīm jāuzņem atpakaļ tie, kam nav tiesību uzturēties Eiropā, "ieguvēji būs visas puses".
Eiropas Parlamenta deputātu atbildes
Reaģējot uz Šolca priekšlikumiem par ES reformu, EP deputāti pieprasīja Eiropas līderiem drosmi, lai virzītu ES uz nākotni, un aicināja kancleru Šolcu pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ierosināt Konventa sasaukšanu. Vairāki EP deputāti pieprasīja turpināt palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas agresijai, līdz tiks nodrošināts taisnīgs miers, savukārt citi kritizēja Vāciju par novēlotu atbalstu Ukrainai un nosodīja Eiropas Savienību par to, ka tā piešķir atbalstu ieroču rūpniecībai.
Vairāki deputāti uzsvēra, ka ir svarīgi cīnīties pret Krievijas kara Ukrainā ekonomisko ietekmi uz Eiropas pilsoņiem, un daži aicināja pieņemt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, kā arī reformēt ES elektroenerģijas tirgu, lai garantētu taisnīgas cenas. Daži runātāji uzsvēra Eiropas zaļās un digitālās pārejas nozīmi un pieprasīja vairāk investīciju šajās jomās, lai Eiropa varētu izvirzīties vadībā tehnoloģisko inovāciju jomā.
Vispārīga informācija
Šodien norisinājās desmitās debates ciklā "Šī ir Eiropa" ar ES valdību vadītājiem. Iepriekšējo reizi šajās debatēs viesojās Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Betels (2023. gada 19. aprīlī), Lietuvas prezidents Gitanu Nausēda (2023. gada 14. martā). 2022. gadā ar EP deputātiem debatēja arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Itālijas premjerministrs Mario Dragi, Īrijas premjerministrs Mikails Martins, Horvātijas premjerministrs Andreju Plenkovičs, Grieķijas premjers Kirjaks Mitsotakis, Somijas valdības vadītāja Sanna Marina un Slovēnijas premjers Roberts Golobs.
